RE-DARBU KONKURSAM - HELLO KITTY SOMIŅA

Arī es izlēmu piedalīties Irēnas rīkotājā RE-DARBU konkursā. TE var apskatīties citu meiteņu iesūtītos darbus.

Tā kā mūsu mājās uz dzīvi ir apmetusies Paklausības feja, un viņa solīja par paklausīgu uzvedību Martai katru nedēļu uzdāvināt kādu dāvaniņu, tad izlēmu dāvanas gatavošanu apvienot par piedalīšanos konkursā. Ui, ideju bija ļoti daudz, beigās divas apvienoju, un rezultātā iznāca Hello Kitty somiņa ar ziedu un atstarotāju.

Jāsaka, ka pašu somiņu Marta bija dabūjusi no Ziemassvētku vecīša pirms diviem gadiem, bet pēc mazgāšanas aplikācija (spīdīga zvaigznīte ar pūciņām apkārt) sabojājās nedaudz, un vīrs to noplēsa un izmeta. Bijām jau ar Martu runājušas, ka tur būs kaut kas virsū jāuzšuj, lai varētu ļaudīs iziet, un nu viņai Paklausības feja pa nakti bija sarūpējusi Hello Kitty, kas šobrīd ir ļoti topā. 

Tātad, kas ir vajadzīgs šādas dāvanas pagatavošanai:

• Somiņa
• Hello Kitty šablons
• atstarojošā lenta (atbilsoši aplikācijas lielumam, manā gadījumā 5,5 x 5 cm)
• somiņai pieskaņotas krāsas organzas apļi (2 tomšrozā, 1 gaišrozā)
• tilla aplis
• garenas melnas pērlītes (3)
• baltas apaļas pērlītes
• 10 cm smalka lente
• pērlīte puķes formā

Papildus darba rīki: adata, diegs, šķēres, tējas svece.

Izmantotais laiks: kopā ar gatavošanos - ap 3 stundām.

Aptuvenās darba izmaksas: vairs neatceros, cik maksaja somiņa, varēja būt ap latu, pārējie materiālu krikumi kopā sanāk ap 20 sant., tātad kopā - 1,20 Ls.

Darba gaita:

1. Ar sveci apdedzina organzas apļiem malas, tīši tās veidojot nelīdzenas, ziedu formā. 

2. Tilla apli saloka pa diognāli uz pusēm, un tā vēl divas reizes, nogriež apaļi augšējo malu, izveidojot zieda formu.

3. Izgriež no papīra Hello Kitty šablonu, to pārzīmē uz atstarojošās lentas kreisās puses un izgriež.

4. Kārto vienu uz otras organzas un tilla puķes, tās vidū nedaudz sadiedz, lai turas kopā. Liek virsū Kitiju no atstarotāja, kurai vispirms ir atzīmētas acu un deguna vietas. 

5. Kā pirmās piešuj melnās pērlītes acīm un degunam.

6. Turpina ar balto pērlīšu šūšanu, atstājot ~ 1 mm atstatumu no atstarojošās lentes malas. 

7. Kad visas baltās pērlītes piešūtas, izveido pušķīti no lentes un to piešuj attiecīgajā vietā. (Man mājās bija tikai smalka atbilstošas krāsas lentīte, tādēļ to veidoju pušķī un rotāju ar puķu pērlīti)

8. Visbeidzot gatavo aplikāciju piešuj pie somiņas. Šuvumus veic atkal caur atstarojošo lenti tajās vietās, kur pērlītes piešūtas. Bet jāuzmanās, lai dūrieni ir precīzi, jo pavisam sīka neprecizitāte var novirzīt pērlīti no līnijas (kā tas redzams manā darbiņā vienam Kitijas vaidziņam, bet to es ievēroju tikai, kad biju jau darbu pabeigusi).

Lūk, mana princese, priecīga par tikko atrasto dāvanu:

Bet pa dienu rīkojām fotosesiju.

 

Šoreiz  fotogrāfijas citā kvalitātē, jo māsas kursabiedrene uz brīvdienām aizdeva savu mazo Canon. 

Paldies, Saša!

Un ceru, ka kādu šis apraksts iedvesmos radīt ko savu!

VAI KĀDAM IR LIEKA FOTOKAMERA?

Sveikas, lasītājas! (atvainojos, ja varbūt te tomēr ienāk arī pa kādam stiprā dzimuma pārstāvim...)

Tomēr saņemšos uzdot šo vienu jautājumu: 

Vai kādam ir lieka fotokamera?

Tā gadās ar mobīlajiem - tiek nopirkts jauns telefons, bet vecais un vēl diezgan labais draugs stāv skapī vai atvilktnē un viens pats skumst.  Varbūt kādam tā ir ar kameru? Digitālo. Visparastāko. Maziņu. Kas vēl tīri labi darbojas. Ik pa laikam esat lasījušas, ka aizbildinos ar bildēm, kas fočētas ar kameru mobīlajā. Nu jau gads ir apkārt, kopš man šāda situācija. Nu nav tas pats labākais variants... 

Šobrīd diemžēl nevaru pat lētāko variantu veikalā nopirkt, uz lombardiem netīk iet, jo tur nekad nevar zināt, cik ilgi fočiks lietots, kā arī tur liels uzcenojums. 

Tādēļ tā pieticīgi jautāju te: varbūt ir kāda/kāds, kam ir lieka, neizmantota, vairs nevajadzīga, bet vēl tīri laba kamera. Ja ir, padodiet ziņu, varbūt varam ko sarunāt! :):):)

baiba.vigule@gmail.com

Eh, ja nu reiz par kamerām, tad ir man arī viens maziņš sapnītis. Vasarā sapratu, ka mana nākotnes sapņu fotokamera būs Nikon firmas. Par nevienu citu firmu nebiju dzirdējusi tā, ka vajag to un tikai to. Tādēļ vienam man zināmam fotogrāfam jautāju, ko viņš man no Nikon ieteiktu. Pēc manām vēlmēm  un vajadzībām viņš man kā pirmo (ar ko sākt) piemeklēja Nikon D60 ar Nikkor AF-S 18-55mm VR lēcu. Tas nekas, ka no tā visa šobrīd neko nesaprotu, bet zinu, ka diezgan drīz pienāks brīdis, kad man tas viss (un vēl vairāk, kā spēju iedomāties) būs, un to visu ļoti labi pārzināšu. :) Te, lūk, šī kamera:

Lai jums jauka nedēļa, meitenes! 

MELNBALTAIS SVĒTKIEM

Hū, šis gan bija skrējiendarbiņš. Martai vajadzēja melnus svārkus/bikses un baltu blūzi dziedāšanā koncertiem. Izrādījās, ka man nekā tāda mājās nebija. Par summu, kura man bija makā, neko jēdzīgu nopirkt nevarēju. Nācās pārskatīt krājumus, un tajos atradu svārkus, kas man beidzot (!!!) bija palikši par lielu. No tiem tapa vienkārši svārciņi. Vēl atradu krājumus ar vīra orķestra krekliem, kurus viņš 100% nekad vairs neuzvilks, un viens krekls pārtapa blūzītē. 

Tāda, lūk, mana smaidīgā princese! :) Svārki vienkārši: augšdaļa taisna, kurai klāt piešūts liels volāns. Arī blūzei vienkārša, taisna piegrieztne. Viduklis un piedurkņu gali savilkti ar gumijotu mežģīni, kakla izgriezumam tā pati mežģīne apšūta, tikai nesavelkot. Arī matu lente no šīs mežģīnes. 

O, Martai ansamblī bija veseli četri Ziemassvētku koncerti pēc kārtas - 2 dienas kopā ar tautas dejotājiem, un 2 dienas tikai ansambļa dziedātāju vecākiem. Biju uzaicināta uz pirmo ansambļa koncertu, todien bildēju ar audzinātājas kameru. Tikai otrā dienā attapos, ka varu arī ar savu mobīlo kādu bildīti noķert. Tādēļ no koncerta te ir tikai caur durvju stiklu bildētas bildītes.

Koncerta beigu daļā ienāca Martas audzinātāja, tērpusies kā sniegavīrs. Bērniem tas bija liels pārsteigums. Nav nemaz jāmin, ka mazie nemaz neatpazina :D Tomēr beigās nobildēju iekšā pie egles arī. Šajā bildē visi ir Martas grupiņas ansamblinieki. Otra mazā čiepa ir Martas labākā draudzenīte Roberta. 

Jā, tas ir otrs no iemesliem, kādēļ kavējos ar darbiņu atrādīšanu, jo fotogrāfijas no citiem sanāk ļoti vēlu dabūt. No Robertas mammas tās ar egles iedegšanas svētkiem tikai pēc Jaungada dabūju, bet no audzinātājas vēl Ziemassvētku koncerta bildes nav. Šodien beidzot dabūju pasūtītās bildes no grupiņas Ziemassvētku pasākuma, kuras profesionāls fotogrāfs bildēja. Drīz būs arī tās, tikai jāatrod, kur lai ieskanē.

SĪKDARBIŅI

Nosaucu šos par sīkdarbiņiem, kaut arī nemaz tik sīki tie nav. Tā kā apņēmos sarakstīt par padarīto hronoloģiskā secībā, tad arī vārdu turu. Kā jau minēju, šobrīd manas bildes top tikai ar mob.tel, tādēļ ilgi domāju, likt vai nelikt, tomēr pašus darbiņus gribas parādīt. Lai nu iet!

Pirmā ir atstarotāji. Nu nepatīk man tie karināmie bļembaki. It īpaši, ja tie jāliek pie greznas somas vai klasiska mēteļa. Jau sen bija doma kaut ko skaistu izveidot, bet saņēmos tikai pēc kāda telefona zvana. Piezvanīja paziņa, un teica, ka darbā viņām būšot Ziemassvētku tirdziņš, bet tā kā viņa pati neko negatavojot, tad piedāvāja paņemt manus darbiņus. Tad nu līdzās dažādām ziedu piespraudēm, bērnu džemperīšiem u.c. lietiņām iedevu līdzi "svaigi" izveidotus atstarotājus. Protams, kārtējo reizi bildēti vēlā vakarā pēc pabeigšanas, jo tūliņ tie bija jāatdod. Nākošo reizi būšu gudrāka un izmantošu pašgatavotu Gaismas kasti, ko savā blogā "Mammas rokas" apraksta Laine, kamēr tikšu pie kārtīgas.

Tie ir pirmie eksperimenti. Kad saņemšos, taps vēl. Melno filca piespraudi nopirka, balto un rozā uzdāvināju, palikušas abas sarkanās. 

Un otra lieta, kuru steidzu padarīt pirms svētkiem, ir - beidzot uzadīju šalli Birutiņai. Pavasarī viņa man atnesa kādu sen, sen, padomju laikos no kādām aizjūras zemēm pārvestu un sataupītu dziju, 4 fices. Tapa cepure entrelac rakstā. Palika dzija pāri, un nu tik tagad attapos, ka vēl šalle bija jāuzada. Dzija pēc taustes šķita kāda sena sintētika, bet vēlāk attapos pavediena galam pielikt uguni - vilna, vai vismaz lielākā daļa! Un tas mani patīkami pārsteidza.

 

Berete ir ar garāku malu sviķelī, bet Birutiņa to izvēlējās nēsāt šādi.

 

Un te - šalle. Cepurei dzija izmantota divās kārtās, šallei - vienā.

 

JAUNINĀJUMS MANĀ "'MĀJĀ"

Varbūt ievērojāt, ka tuvojoties "Benefices" koncertam, labajā pusē kā pirmo ierakstu biju ievietojusi koncerta afišu ar saiti uz vietni ar vairāk informāciju. Tagad tuvojas vēl kāds ļoti interesants un man nozīmīgs/zīmīgs koncerts, par kuru gribu arī jums pastāstīt. Tādēļ izdomāju, ka ieviesīšu jaunu lietu savā emuārā - parādīšu arī jums to, kas man liksies interesants, un ko pati gribēšu apmeklēt. To meklējiet emuārā labajā pusē, pašu pirmo ziņu.

Tātad, ko es šoreiz iesaku:

Nacionālo Bruņoto spēku orķestra un bigbenda koncertu, veltītu Latvijas armijas pirmā kara orķestra dibināšanas gadadienai. Ja esiet Ventspilī nākošajā piektdienā, noteikti aizejiet! Arī mēs skatīsimies, kā no Liepājas tajā dienā varam tur nokļūt. Kopš 2004. gada esmu tikai vienu gadadienas koncertu izlaidusi, kas pagājušajā gadā notika Madonā. Diemžēl bija pārāk tālu, it īpaši tādēļ, ka Dārtiņai bija tikai pusgads. 

Katrs šāds gadadienas koncerts ir īpašs, jo tajā orķestri rāda pašu labāko no tā, ko gada laikā apguvuši, un katrs ar kaut ko spēj pārsteigt. Kad pirms pusotra gada likvidēja divus armijas orķestrus, atstājot tikai vienu, plus izveidojot bigbendu, domāju - ko gan tāds bigbends spēs parādīt... Es pat īsti nezinu, kādēļ man tādas domas bija radušās, jo taču vairākas reizes biju dzirdējusi NATO bigbenda un vēl citu militāro bigbendu sniegumu! Tagad pašai kauns par šīm domām... Jo pagājušā gada rudenī abas ar Martu tikām tepat Liepājā uz mūsu bigbenda koncertu. O, tas tik bija kaut kas! Mūziķi profesionāli, sniegums patīkami viegls un ar savu devu humora. Bauda! Un arī orķestra sniegums ir ieguvis pavisam citu nokrāsu, jo rīdzinieki tikuši pie cita diriģenta, resp., bijušā Jūras spēku orķestra "galvas". Tiešām iesaku!

Te varat apskatīt koncerta afišu (palielināt variet, uzklikšķinot). Kā arī, ja vēlaties uzzināt papildus informāciju par koncertu un tā programmu, meklējiet to šeit.

ŠĪ GADA SIMBOLS + GAISMIŅA = ZAĶU ATSTAROTĀJMEITENE

Biju solījusies, ka tagad salikšu pa vienam visus darbiņus, ko Ziemassvētku laikā sadarīju, tomēr nedaudz pa vidam tam iespraukšos ar kādu citu, pavisam svaigu darbiņu. Tā ir zaķu meitene - atstarotājs. 

Ar ideju jau decembrī staigāju, bet daudzo darbu dēļ tā arī netiku pie tās realizēšanas. Zināju, ka ap šo laiku Sofijai, meitenītei, kuras vecākiem palīdzu ielauzīties spāņu valodā, ir dzimšanas diena, tādēļ izlēmu pirmo izveidot tieši viņai. Tā kā konkrētu datumu nezināju, taisīju uz šodienu, tā teikt, Sofijai viņas dzimšanas dienā no manis manā dzimšanas dienā. Un kļūdījusies nebiju - viņas svētki ir dienu pirms manējiem.

Nu, lūk, zaķis atstarotājs. Pašai ļoti patīk. Centos sabildēt, cik nu labi spēju.

 

Zaķēna garums ir gandrīz 10 cm. Izgriezts no atstarojošās lentes un uzšūts uz divām kārtām filca auduma. Ar kustīgām ačtelēm. Un otrā pusē - piespraudīte. 

***

Bet man šajā dienā - glāze šampanieša, kūka......

Avots te.

...un dāvanas..... :))

CEPURE RŪĶENĪTEI

Nu ko, tātad solītā atskaite par Ziemassvētku laikā paveikto.Hronoloģiskā secībā. :)

Marta dzied dārziņā ansamblī "Liepājas dzintariņi". Pirmais koncertiņš viņiem bija uz Valsts svētkiem, bet tas bija domāts tikai dārziņa bērniem. Pirmais lielais, ko varējām redzēt arī pārējie, bija pavisam liels un publisks - Liepājas pilsētas lielās egles iedegšana! Pasākuma sākumā bija koncertiņš, kurā piedalījās dažādi dziedātāji, bet uz pašu egles iedegšanu uz skatuves kopā ar Liepājas mēru Uldi Sesku un svētku vecīti kāpa mazie bērndārznieki. Arī Marta.

Foto: Egons Zīverts

Foto: Aigars Prūsis

Foto: Aigars Prūsis

Foto: Egons Zīverts

Kā jau kārtīgiem rūķiem pienākas, viņiem vajag rūķu cepuri. Meklēju, kas mājās ir. Atradu baltu poliakrila ficīti (50g) un nelielu kamoliņu sarkanas vilnas. Nācas piepirkt klāt fici sarkana akrila, adot ņēmu 2 pavedienus akrila, vienu vilnas. Balto adīju kreiliskā rakstā, un tas izskatās pēc pūkaina auduma, saliku to dubultā, un tālāk turpināju cepuri uz augšu. Marta pasūtīja, lai stāv kā tornītis uz augšu. No rīta bija dikti priecīga par jauno štāti. Vēlāk, kad izmazgāju, cepure palika mīkstāka, un spice uz augšu vairs nestāvēja, toties cepure gan mīļa. Līdz pusjanvāim ar to nostaigāja. Te var redzēt, kā viņa pirmajā dienā dodas uz dārziņu:

Te Marta visa lielā bērnu pulka priekšgalā kopā ar skolotājiem gatavojas kāpt uz skatuves, tūliņ aiz Mēra kunga. Kā arī mazie kopā ar Nilu Īli un vēl vienu perkusionistu - Marta dīdās vien gar džambīti, un vienu brīdi nebija no tā dabūjama nost, kaut arī muzikantam jau jāspēlē...

   

Un te - mazas bildītes. Viena - runājot egles iedegšanas buramvārdus, un otra jau ar iedegtu egli. 

Un te Marta ar savu labāko draudzeni Robertu no dārziņa pie lielās svētku egles.

Te, braucot mājās no pasākuma, gribēju uztaisīt vēl kādu smuku bildīti ar Martu - rūķi, bet nu sanāca šādi. Citreiz nu nekādi nevaru viņu tā smuki nobildēt, jo prātā tikai ķēmošanās :D

Bet te - arī Dārta labprāt par rūķi pārtop:

Hmmm.... Brīžam ir tik grūti izvēlēties fotogrāfijas, kuras likt blogā.... Reizēm rūpīgi izvēlos, citreiz lieku visas, kuras patīk, jo šī tomēr ir mana dienasgrāmata, kuru rakstu arī sev pašai. Citreiz taisu kolāžas, lai nav tik daudz bilžu, kā arī lai kvalitāte izskatās labāka, jo jopojām manā rīcībā ir tikai mob.tel.

Kā jums, meitenes, ar bildēm?

MICE MĀSAI

Kamēr vēl gaidu bildītes no Benefices koncerta, beidzot man ir brīvs brīdis, lai padalītos ar Jums ar tām lietiņām, ko esmu paveikusi kleitas veidošanas starplaikos. Sāksim ar Ziemassvētku dāvanu māsai. Tiesa gan, tas ir pats jaunākais darbiņš, tapis tikai pagājušajā nedēļā :D bet tas nekas, tik un tā dāvana. :D

Vienkārša cepure vienkāršā rakstā, valkājama no abām pusēm. 

Dzija: Wendy (15% vilna, 85% akrils, 100g/190m), divās kārtās, līdz ar to izlietoju 1,5 fici.

Adatas: Nr.4,5

Vēl neesmu redzējusi, kā māsai izskatās, bet pēc pirmjām atsauksmēm, šķiet, tomēr būs vajadzīgs arī vēl bumbulis. :)

* * *

Vēl ielikšu divas ziemīgas bildītes. Kā man patīk Ievas zīmētais logs! Kad snieg sniegs, tad eju skatīties caur to, jo tad tiešām ir sajūta kā pasakā :D Gribēju nedaudz uzburt šo sajūtu. Diemžēl dejojošās sniegpārsliņas mana telefona kamera nespēj notvert, toties kopējā aina ir :)