2013. gada 10. februāris

Minijaciņas

Minijaciņas Sārai


Zilā ir Baby Surprise Jacket jeb Pārsteiguma jaciņa, un īstenībā es to adīju priekš Dārtas. Bildītē ir Marta un Dārta redzamas. 


Baltā jaciņa ir ir beidzot piepildīts sapnis. Tādu gribēju adīt Dārtai, bet Ogres kokvilnas dzija neņēma pretī rakstu, tādēļ toreiz tapa komplekts zvaigšnīšrakstā, un tā es to rakstu sāku pamazām iemīlēt. Sārai gan beidzot šo jaciņu uzadīju, kopā ar manis izveidoto cepuri. Jaciņas un cepurītes apraksts TE



Dzeltenajam komplektiņam pirmā tapa cepurīte. Tad iedomājos uzadīt tādu jaciņu. Gāja diezgan pailgi, jo jāmaina krāsas, kā arī saskāros ar kādu problēmu, bet par to zemāk. 



Adīju reglānā no augšas. Visu izrēķināju, bet ja ada pēc tradicionālās receptes, katrā kārtā pieaudzējot pa 8 valdziņiem, rezultāts sanāca, lūk, šāds: 


Skaitīju, mēģināju, rēķināju, ārdīju, līdz sapratu, ka ir jāpieaudzē dubultā - nevis 8, bet 16 valdziņus. Pieaudzējumu veicu ar zvaigznītes palīdzību - saada 3 valdziņus, izada 7. Vienkārši. un nekādas piņķerēšanās. 
Un vēl kāds triks. Bija slinkums šūt vīles, tādēļ izdomāju šādu risinājumu. Tiku līdz vietai, kur sāksies paduses. Sarēķināju priekšas, aizmugures un piedurkņu valdziņu skaitu (te var lietot marķierus). Aizadīju līdz pirmajam marķierim - noadīju valdziņus jakas vienai priekšpusei un tiku līdz piedurknei. Tālāk adīju tikai piedurkni, VISUS pārējos valdziņus atstājot uz adatām. Noraucu piedurkni, bet dziju nenoplēsu. Piedurkni saliku kopā ar kreiso pusi uz āru, ar tamboradatu satamborēju piedurkni no kreisās puses kopā virzienā no piedurknes gala uz padusi, izmantojot to pašu nenorauto dziju, un atkal ar dziju biju atpakaļ pie pārējiem valdziņiem. Turpināju adīt jakas muguras daļu līdz nākošajam marķierim - otrajai padusei. Atkal atstāju visus pārējos valdziņus  uz adatām mierā, noadīju piedurkni, noraucu, no kreisās puses satamborēju ar to pašu dziju, un atkal biju augšā pie pārējiem valdziņiem. Noadīju otru pusi jakas priekšpusei. Tagad man uz adatām bija palikuši vairs tikai jakas stāva valdziņi, un atlika tikai noadīt stāvu līdz galam un pabeigt jaku. Ja nebūtu krāsaino pavedienu pa vidam, tad būtu vispār iztikusi bez diegu plēšanas, un būtu jāievelk tikai jakas sākuma un beigu diegs. :) 


Vēl kāds džemperis, ko gribēju parādīt. Tas nav manis adīts, bet dabūju to kādā palīdzības sūtījumā no Zviedrijas. Džemperītis man tik ļoti iepatikās, bet Sāra taču aug.. Izdomāju pietamborēt piedurknes un stāvu garākus. Manuprāt, skaisti izdevās. Esmu sameklējusi līdzīga tipa aprakstu, un ceru, ka saņemšos Sārai to noadīt. 




ROZĀ PANKŪKAS UN PIPARKŪKU KŪKA

Šī gada pirmais ieraksts lai ir par ne-rokdarbu tēmu. Bet gana interesants un netradicionāls, lai par to rakstītu. 

Draugos kādā lapā uzgāju krāsainas pankūkas. Tās šķita tik interesantas, ka tajā pat vakarā man to vajadzēja realizēt. Pankūkas bija dažādās košās krāsās: rozā, oranžas, zaļas un zilas. Protams, var mīklu iekrāsot ar pārtikas krāsvielām (zilās tā arī tika iekrāsotas), bet var izmantot mājās atrodamu dārzeņu vai augļu sulu. Lai iegūtu zaļas, jāsablenderē spināti, jānospiež sula un tā jāpievieno mīklai. Oranžo krāsu iegūst, uz smalkās rīves sarīvējot burkānu un nospiežot tā sulu. Man mājās bija tikai bietes. Sarīvēju tās uz smalkās rīves, bet, tā kā tās bija nedaudz istabā pažuvušas, nekādu sulu nospiest nevarēju. Pievienoju nedaudz ūdeni, tas iekrāsojās koši tumši rozā, to tad arī caurs sietiņu izkāsu un pievienoju mīklai. Tiktiešām sanāca rozā pankūkas! Tiesa gan, man mīkla bija daudz, līdz ar to pankūkas nebija tik koši rozā - būtu vajadzējis vēl krāsu pievienot. Bet bija diezgan rozā. Bildēts ir ar telefonu vakarā pie tumšas gaismas, līdz ar to neataino patiesību, tādēļ kolāžā ievietoju arī kādu bildi no neta. 


Otra lieta ir mani 28. Kādu laiku iepriekš arī draugos vienai īpašai paziņai - Daigai Latkovskai (arī viņa ir radošs cilvēks ar savu mākslas galeriju "Tērpu spēles" Jelgavā) galerijās ieraudzīju īpašu, pašas izdomātu kūku. Piparkūku kūku. Sapratu, ka man savā dzimšanas dienā tādu vajag. Vienkārša, bet īpaši garda. No piparkūku mīklas ceptas ripas, kas kārtām sasmērētas ar putukrējumu, vārītu iebiezināto pienu un svaigām skābenām ogām. Daigai bija svaigas saldētas dzērvenes un upenes, man mammas lasītas un plaucētas brūklenes. Īsts gardums! Ciemiņi slavēja, un es arī domāju, kaut tā kūka būtu lielāka :D


Un te nu es savos divdesmit astoņos. :)



LinkWithin

Related Posts with Thumbnails