Nosaucu šos par sīkdarbiņiem, kaut arī nemaz tik sīki tie nav. Tā kā apņēmos sarakstīt par padarīto hronoloģiskā secībā, tad arī vārdu turu. Kā jau minēju, šobrīd manas bildes top tikai ar mob.tel, tādēļ ilgi domāju, likt vai nelikt, tomēr pašus darbiņus gribas parādīt. Lai nu iet!
Pirmā ir atstarotāji. Nu nepatīk man tie karināmie bļembaki. It īpaši, ja tie jāliek pie greznas somas vai klasiska mēteļa. Jau sen bija doma kaut ko skaistu izveidot, bet saņēmos tikai pēc kāda telefona zvana. Piezvanīja paziņa, un teica, ka darbā viņām būšot Ziemassvētku tirdziņš, bet tā kā viņa pati neko negatavojot, tad piedāvāja paņemt manus darbiņus. Tad nu līdzās dažādām ziedu piespraudēm, bērnu džemperīšiem u.c. lietiņām iedevu līdzi "svaigi" izveidotus atstarotājus. Protams, kārtējo reizi bildēti vēlā vakarā pēc pabeigšanas, jo tūliņ tie bija jāatdod. Nākošo reizi būšu gudrāka un izmantošu pašgatavotu Gaismas kasti, ko savā blogā "Mammas rokas" apraksta Laine, kamēr tikšu pie kārtīgas.
Tie ir pirmie eksperimenti. Kad saņemšos, taps vēl. Melno filca piespraudi nopirka, balto un rozā uzdāvināju, palikušas abas sarkanās.
Un otra lieta, kuru steidzu padarīt pirms svētkiem, ir - beidzot uzadīju šalli Birutiņai. Pavasarī viņa man atnesa kādu sen, sen, padomju laikos no kādām aizjūras zemēm pārvestu un sataupītu dziju, 4 fices. Tapa cepure entrelac rakstā. Palika dzija pāri, un nu tik tagad attapos, ka vēl šalle bija jāuzada. Dzija pēc taustes šķita kāda sena sintētika, bet vēlāk attapos pavediena galam pielikt uguni - vilna, vai vismaz lielākā daļa! Un tas mani patīkami pārsteidza.
Berete ir ar garāku malu sviķelī, bet Birutiņa to izvēlējās nēsāt šādi.
Un te - šalle. Cepurei dzija izmantota divās kārtās, šallei - vienā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru