2010. gada 29. decembris

SVĒTKU NOSKAŅĀS

Sveicieni svētku laikā!  :)

 Un vēl, šķiet, katram no mums derētu paturēt prātā šos Martas Bārbales vārdus:

Paturi ilgāk kādu no mirkļiem,
Atrodi sirdī tam vietu,
Lai ar svētku patieso prieku
Gaišāks tālāk tu ietu.


Gribēju padalīties ar savām svētku sajūtām. Šobrīd bieži nākas dzirdēt vārdus: man nav svētku sajūtas, tagad nekas vairs nav tā, Ziemassvētki ir tik materializēti... Bet īstenībā ir tā, ka nekas  nenotiek no nekā. Šorīt svētrunā dzirdēju: būs daļa cilvēku, kuri aizies mājās un viņiem būs gardas vakariņas, jo viņi būs tās sagatavojuši. Bet būs daļa, kuri aizies, un nekā - jo viņi vienkārši tās nav sagatavojuši. Tāpat ir arī ar svētku sajūtu - ja mēs gatavosimies svētkiem un paši radīsim sev sajūtu, tad tā arī būs. Ja ne - neko darīt... Jo neviens cits jau to manā/tavā vietā nedarīs.
Es atceros, kā mamma gatavojās svētkiem. Es pat īsti neko daudz nemanīju no gatavošanās procesa, toties mums bija SVĒTKI. Tā pa īsto. Ar māsu šo tēmu vēl ik pa brīdim pārspriežam. Mūsu mamma to mācēja - uzburt Ziemassvētku brīnumu. Un es arī mācos. Īstenībā daudz nemaz nevajag. Bērnu actiņas iemirdzas par sīkumiem. :) Un tad mirdz mana sirds. 

Gribēju parādīt dažādus sīkumus no mūsu šīgada svētkiem.
Mēs dzīvojam Karostā. Tā skaitās tāda kā Liepājas čuhņa. Un daudzi, kas te dzīvo, arī paši tā domā. Diemžēl. Bet būs tā, kā un ko mēs domāsim. Parādīšu, kāda izskatās vide, kurā dzīvoju. Man nav nekā pret to. Tā ir pat tāda kā sava veida eksotika :D Un jūra 5 minūšu gājiena attālumā, ar molu un fortiem. 
Arī mūsu kāpņu telpa ir diezgan padrūma, bez gaismas. Tomēr par spīti mājinieku teiktajam, es pie dzīvokļa ārdurvīm piekāru sarkano zvaigzni, ko biju no pagājušā gada saglabājusi, tikai nomainīju svaigās detaļas. Lai citiem arī priecīgāk.
Marta gribēja uz tās fona nobildēties :) Tumsā :)
Bieži pie mums dzīvo mana māsa, jo viņa te mācās universitātē, māksliniece būs :) Gribēju meitiņām pārsteigumu uztaisīt un palūdzu māsai, vai viņa varētu viesistabas logā sazīmēt sniegpārsliņas. Nē, papīra grieztās negribēju. Gribēju tā, it kā logs būtu pieputināts. Tā nu vienu vakaru aizgāju gulēt, bet māsa palika nomodā ar otu rokā. Cik es biju pārsteigta, no rīta ieraugot šo mākslas darbu! Arī meitenes brīnoties nāca skatīties. Ceru, daļu no tā skaistuma varēšu jums nodot:
Jā, sniegs man ļoti patīk. Un manām meitenēm arī. Uh, kā Marta var rušināties pa sniegu! Tomēr ar ratiem pa piesnigušo Liepāju ir gruti izbraukt, kaut arī mūsu rati ir kā visurgājēji. Tad nu šajās sniegotajās dienās mēs pārvietojamies, lūk, šādi (apbrīnoju vīru, kā viņš tā spēj, turklāt vēl ļoti stabili turas! es viena pati klupdama krizdama eju...):
Un te - mazas atskaņas no mūsu Ziemassvēktu vakara. Meitenēm lielā davanu vēršana un dalīšana. kā arī egles mantiņu pārbīdīšana no viena zara uz otru.  Mani enģelīši :) Un es ar Mārtiņu - tam visam pa vidu.

2010. gada 24. decembris

PĀRDOMU ROSINĀTS EKSPERIMENTS

Brīžam sīkums, tomēr reizēm tam ir nozīme. 
Zināju, ka rievotais raksts un labiskais raksts atšķiras mērogos, tomēr dziļāk nekad par to aizdomājusies nebiju. Tomēr šoreiz tas bija svarīgi. Jau pavasarī, adot sarkano jaciņu sīkbūtnēm, nevarēju saprast, kādēļ raksts neveido taisnus leņķus, bet izstiepjas. Bet tā bija tāda sīka jaciņa, kurai nelielas nobīdes varēja pieļaut. Bet tagad man top projekts - vestes Dārtai, Martai un man pēc Baibas kvadātu džempera parauga. Baiba praktiski visu ada rievotajā adījumā, bet man parasti tas ne visai pie sirds iet, kā arī biju izvēlējusies dziju ar īsu krāsu pāreju, līdz ar to adījums sanāk diezgan raibs. Tādēļ izdomāju adīt tikai labiski vien. Biju Martai vesti jau gandrīz pabeigusi, kad sapratu - nē, tur nekāda stiepšana un staipīšana nelīdzēs, jāārda ārā un jāsāk pa jaunu. Kvardātu vidi stāvēja uz augšu kā torņi, un tas nu manām vestēm neder nemaz... 
Tādēļ, pirms sākt darbu no jauna, veicu parastu eksperimentu. Uzmetu 15 valdziņus, vienu parauziņu noadīju rievotajā, vienu labiskajā rakstā, un vienam 3 rindiņas labiski, 4. kreiliski. Un tā 15 rindiņas. Un noraucu. 
Te, lūk, ir rezultāts:
Platumā  visi trīs paraudziņi ir vienādi (kaut arī izskatās dažādi), bet labiskais adījums ir par ceturto daļu (!) garāks nekā rievotais. Bet rievotais ir gandrīz kvadrāts. Tādēļ arī BSJ jaciņās tiek izmantots rievotais adījums. Un manai sešstūru jaciņai nākamreiz arī paēģināšu rievoto adīt, vai vismaz to, kas vidū.
Tā kā rievotais no tā otrā dikti neatšķīrās, tad vestēm izlēmu izmantot to. Tomēr nav kvadrāts, un vestēs tas ir manāms, bet manā gadījumā tas der. Martas un Dārtas vestes ir gatavas, rīt abām būs mugurā :) Mana vēl ir rindas kārtībā. Gan atrādīšu drīz :)

2010. gada 23. decembris

KĀRTĒJĀ NODEVA


Runa ir par projektu "Adām priekšlaikus dzimušiem mazuļiem". Par šo tēmu jau iepriekš biju rakstījusi. Nu ir izveidots atsevišķs blogs šai tēmai.
Tā nu šoreiz Liepājas slimnīcā Ginta mūsu devumu nogādāja vakar. Arī es devu mazu artavu šajā visā (kopīgiem spēkiem liepājnieces mazuļiem bija sarūpējušas 7 sedziņas, 4 pārus cimdiņu, 8 jaciņas, 11 cepurītes un 35 pārus zeķīšu!). Noadīju vienu jaciņu. Sāku adīt jau tūlīt pēc iepriekšējā dāvanu veduma, veicās ātri, bet kādu iemeslu dēļ nepabeidzu piedurknēm galus adīt. Tā arī palika. Un te nu pāris dienu pirms nodošanas uzzināju par gaidāmo pasākumu, un ar visu savu gultas režīmu (nedaudz pārstrādājos, jo nesašķiroju darbiņus pēc prioritātēm..) ātri vien jaciņu pabeidzu. 
Maza mazītiņa lelles jaciņa vienā no manis iemīļotām tehnikām sīkdarbiņiem - Baby Surprise Jacket jeb Pārsteiguma jaciņa. Krāsas ir košākas uz tīrākas dzīvē, bet nu ko var gribēt, ja tiek bildēts pusnaktī un ar manu joprojām iemīļotāko fotografēšanas rīku - mobilo telefonu :)


LAI GAIŠI, MĪLESTĪBAS UN SIRDSMIERA PILNI  ZIEMASSVĒTKI!

LinkWithin

Related Posts with Thumbnails