Nu ko, tātad solītā atskaite par Ziemassvētku laikā paveikto.Hronoloģiskā secībā. :)
Marta dzied dārziņā ansamblī "Liepājas dzintariņi". Pirmais koncertiņš viņiem bija uz Valsts svētkiem, bet tas bija domāts tikai dārziņa bērniem. Pirmais lielais, ko varējām redzēt arī pārējie, bija pavisam liels un publisks - Liepājas pilsētas lielās egles iedegšana! Pasākuma sākumā bija koncertiņš, kurā piedalījās dažādi dziedātāji, bet uz pašu egles iedegšanu uz skatuves kopā ar Liepājas mēru Uldi Sesku un svētku vecīti kāpa mazie bērndārznieki. Arī Marta.
 |
| Foto: Egons Zīverts |
 |
| Foto: Aigars Prūsis |
 |
| Foto: Aigars Prūsis |
 |
| Foto: Egons Zīverts |
Kā jau kārtīgiem rūķiem pienākas, viņiem vajag rūķu cepuri. Meklēju, kas mājās ir. Atradu baltu poliakrila ficīti (50g) un nelielu kamoliņu sarkanas vilnas. Nācas piepirkt klāt fici sarkana akrila, adot ņēmu 2 pavedienus akrila, vienu vilnas. Balto adīju kreiliskā rakstā, un tas izskatās pēc pūkaina auduma, saliku to dubultā, un tālāk turpināju cepuri uz augšu. Marta pasūtīja, lai stāv kā tornītis uz augšu. No rīta bija dikti priecīga par jauno štāti. Vēlāk, kad izmazgāju, cepure palika mīkstāka, un spice uz augšu vairs nestāvēja, toties cepure gan mīļa. Līdz pusjanvāim ar to nostaigāja. Te var redzēt, kā viņa pirmajā dienā dodas uz dārziņu:
Te Marta visa lielā bērnu pulka priekšgalā kopā ar skolotājiem gatavojas kāpt uz skatuves, tūliņ aiz Mēra kunga. Kā arī mazie kopā ar Nilu Īli un vēl vienu perkusionistu - Marta dīdās vien gar džambīti, un vienu brīdi nebija no tā dabūjama nost, kaut arī muzikantam jau jāspēlē...
Un te - mazas bildītes. Viena - runājot egles iedegšanas buramvārdus, un otra jau ar iedegtu egli.
Un te Marta ar savu labāko draudzeni Robertu no dārziņa pie lielās svētku egles.
Te, braucot mājās no pasākuma, gribēju uztaisīt vēl kādu smuku bildīti ar Martu - rūķi, bet nu sanāca šādi. Citreiz nu nekādi nevaru viņu tā smuki nobildēt, jo prātā tikai ķēmošanās :D
Bet te - arī Dārta labprāt par rūķi pārtop:
Hmmm.... Brīžam ir tik grūti izvēlēties fotogrāfijas, kuras likt blogā.... Reizēm rūpīgi izvēlos, citreiz lieku visas, kuras patīk, jo šī tomēr ir mana dienasgrāmata, kuru rakstu arī sev pašai. Citreiz taisu kolāžas, lai nav tik daudz bilžu, kā arī lai kvalitāte izskatās labāka, jo jopojām manā rīcībā ir tikai mob.tel.
Kā jums, meitenes, ar bildēm?
2 komentāri:
Es kūstu. Tā vidējā Dārtas bildīte kolāžā... āāāā, cik smuka meitenīte! Bet no Martas bildēm vissuperīgākā ir kolāžas apakšējā kreisajā stūrī :D
Man ar bildēm ir tas pats, ļoooti bieži es zinu, ka manas bildes var interesēt tikai manu mammu un manus bērnus (sevišķi, kad paaugsies, jo man ir bijis daudz bilžu, kas pazudušas līdz ar datora problēmām utt., un tad vismaz blogā var paskatīties.) Bet, tāpat kā Tu, esmu sev definējusi, ka blogu es PIRMKĀRT rakstu sev un saviem bērniem, otrkārt, savai mammai un dažiem draugiem (lai redz, kas manā dzīvē notiek), un tikai pēc tam - tiem, kam tas var interesēt. Kad es tā izdomāju, tad zuda spriedze par to, vai varbūt tomēr nevajag tik daudz un tik vienveidīgu bilžu - jo savējiem vajag!
:D:D:D Par to Martas bildi :D:D:D Viņa tur tāds mežonēns izskatās.... Bet lai jau, lai ir dažādība :)
Bet īstenībā nekad jau nevar zināt, kuram kura bilde patiks labāk. Citreiz kādu noteiktu meiteņu blogos es uzmanīgi pētu katru bildi, bet nākamā ierakstā varbūt ātrumā visām pārskrienu pāri.
Ierakstīt komentāru