KĀDĒĻ ŠODIEN IZKĀRTI KAROGI?

To es šodien sev jautāju, palūkojoties pa logu. Hmm, kalendārā sarkanais nav. Sēru lentes klāt arī nav... 

Ak, pareizi!!!

Šodien taču Liepājai dzimšanas diena! 386 paliek!

Pagājušajā gadā gribēju draugos salikt bildītes, bet tā arī neizdevās tajā nedēļā, tad nu šodien te padalīšos ar manis un Mārtiņa uzņemtajām bildēm pēdējo trīs gadu garumā, kamēr dzīvojam šeit. Skaista ir mana pilsēta. Atceros, daudzu gadu garumā teicu, ka Liepāja ir mana sapņu pilsēta. Tā nu arī šeit tagad dzīvoju. :)

Lūk, universitāte, kas grezno pilsētas centru:

Tā kā vēlējos parādīt pašu pilsētu, cik tā ir skaista, tad centos izvairīties no fotogrāfijām ar mums pašiem. Tomēr man ļoti patīk dekorācijas svētkos. Te - Lieldienu zaķa vilcieniņš 2009. gadā.

Un lieldienu olas ar cālīšiem gadu iepriekš.

Valsts svētkos 2008. gadā karodziņi vējā griezās kā dzirnaviņās.

 Un pats Zatlera kungs bija atbraucis parādi komandēt.

Gaismas tilti tika krāšņi un koši iediegti 2008. gadā.

Katru gadu Ziemassvētku laikā bērni pir Kurzemes var izbaudīt priekus piparkūku pilsētiņā - skraidīt un slēpties namiņos un šļūkt no ziemeļbriežu muguru slidkalniņiem.

Un arī svētku salūts Jaungadā ir krāšņš.

2009. gada vasarā notika tāds interesants pasākums kā Boubble Flash Mob. Pēkšņi pie Kurzemes saradās cilvēki ar burbuļpūšamajiem un sāka pūst burbuļus. Ha, es jau gaidīju ar fočiku rokā. 

Viens no skatiem, kur acs aizķeras, iebraucot pilsētā, ir Tirdzniecības kanāls ar lielo, zilo kuģi tajā. Šķiet, tas visu laiku ir uz vietas.

Ja esam tikko iebraukuši pilsētā no Rīgas, tad kreisajā pusē no mums Liepāju ieskauj Liepājas ezers. Te tas laiskojas saules rieta zeltainajos staros.

Bet pa labi plešas zilā jūra. Cik gan dažāda tā var būt! Šeit visas bildes ir tapušas prakstiski no viena punkta  (no viena izejas celiņa uz jūru pie XL Salas) dažādos gados, dažādos dienas laikos, dažādos gadalaikos.

Bet te - Karosta. Arī dažādi gadi un gadalaiki. Ziemas bildes ir bildējis Mārtiņš šajā ziemā - trīs nedēļas iepriekš.

 

Un vēl ziemīgais logs no slimnīcas loga divus gadus atpakaļ.

P.S. Un šovakar arī sniga sniegs - mums ir balti svēkti!

P.S.S. Un tomēr ielikšu arī šo bildīti. Dažas dienas pirms Tās dienas gāju un domāju, kas tad mums bija tāds kopīgs. Nez, kādēļ tādas domas toreiz nāca prātā. Jo zinu, ka kādreiz to biju prātā likusi kopā. Vēlāk, kad tika daudz rakstīts par šo notikumu, tad sapratu - mēs tak abi esam ūdensvīri, nedaudz savādāki. Un nu mums ir viena kopīga diena: man - atnākšanas, viņam - aiziešanas. Aizgāju pie piemiņas vietas, vienā rokā divas rozītes, otrā - mana dzimšanas dienas torte... 

Un jā, bija arī viens kopīgs notikums. Bija 2003. gada Eirovīzija. Es dejoju meitenei, kura palika rezervistos. Grīnrūmā sēdēju tieši aiz viņa. Kad paziņoja rezultātus, protams, lekšana gaisā, hajs, un viņš fiksi pagriezās pret mani, paprasīja: "Vari, lūdzu, paturēt?", un iedeva man savu telefonu un šķiltavas. Un aizskrēja. Intervijas, apsveikumi. Kādu pusstundu gaidīju. Telefonā ap 50 neatbildētu apsveikuma zvanu. Pēc tam, kad beidzot uzmeklēju viņu, viņš tik fiksi mani apskāva, ka es nošmulēju viņa balto žaketi ar savu koši rozā lūpeni. "Ai, sīkums!", viņš ātri izmeta, pateicās, un aizsteidzās tālāk. 

Njā, sīkas personiskas atmiņas, tomēr tās vienmēr ir bijušas  patīkamas. 

Un eh, kā man rīt gribas uz šo!!!!!

:) :) :)

TIK DAUDZ LABU VĀRDU!

Meitenes, 
esmu tik priecīga un patīkami pārsteigta! 

Esmu šobrīd iekritusi darbos/darbā līdz ausīm, ka pat līdz e-pastam netieku, un pa divām gan te, gan e-pastā ir saripojuši dažādi mīļi sveicieni :)

Trīs no tiem ir šī ceļojošā dāvaniņa:

To man uzdāvināja:

Nipa, 

Sixspārne un

Agnesīc.

Njā, un tagad jādomā par dāvaniņu tālāknodošanu. Hmm, process nav no vieglākjiem, kā jau citas bija atzīmējušas. Tomēr izvēlējos tos blogus, kuri patiešām liek man smaidīt, un izlēmu šādi. Dāvaniņa lai ceļo pie:

Laines - jo viņas enerģija un radošums vienmēr liek sapurināties, un pozitīvisms izraisa smaidu.

Daigas - jo viņa ir mana tuvākā (ģeogrāfiski) blogdraudzene.

Kikii - jo man fascionē viņas izvēlēta krāsu gamma un vienkāršais, skaidrais dizains.

Disney - jo viņas darbi mani iedvesmo radīt ko savu, es augsti vērtēju viņas lēmumu neblogot katru dienu kādas citas svarīgākas nodarbes dēļ, turklāt vēl viens interesants fakts ir tāds, ka Disney un manai Dārtai dzimšanas dienas iekrīt vienā datumā.

Alisaburke - jo viņas darbi ir tik koši un dzīvespriecīgi, bieži man patīk vērot attēlus gluži kā krāsu terapijā. Tehniku, kādā Alisa strādā, vēlētos kādreiz apgūt arī es.

Un te būs noteikumi:

• Saņemot balviņu - pateikties par to!
• Savā blogā ielikt saiti uz blogu, no kura saņēmāt balviņu.
• Savā blogā ielikt balvu!
• Izvēlēties piecus rokdarbu blogus, kuriem tālāk nodosiet šo balvu.
• Pievienot saites uz šiem blogiem.
• Izvēlētajiem pieciem balvas ieguvējiem ar komentāriem nodot ziņu par balvas piešķiršanu.  

* * *

Girls, I'm so happy, and this is so pleasant surprise!

I've been so busy at my work now that I haven't ckecked my e-mail for a while. So during two days I recieved  few sweet greetings here and in my mail. 

Three of these are travelling gifts (picture above) I recieved from:

Nipa, 

Sixspārne and

Agnesīc.

Well, so I need to think about pasing them on to. Emm, the process in not very easy, as other girls were mentioned. So I decided to hand it over to those blogs, that really make me smile. So this is my decision, and the gift travells to:

Laine - because her energy and creativeness always makes me be energetic, and her positive attitude makes me smile.

Daiga - because she is the closest (geographically) blog-friend of me.

Kikii - because her color gamut and simple, clear design fascinates me.

Disney - because her work inspires to make me something mine, I highly appreciate her decision no to blog every day because of another more important dedication, besides, there is one more interesting fact: Disney and my Darta has the same birthday date.

Alisaburke - because her works are so vigorous and vivid, often I like to observe her images just like in an art therapy; I'd like to acquire the technique she applies.

So here are the rules:

• Receiving the gift to thank for it!
• To place in your blog link of blog you receive the gift from.
• To place in your blog the gift!
• To choose five handicraft blogs to which further hand over this gift.
• To add links on these blogs.
• To give notice with comments on gift awarding for selected five gift winners.

* * *

Bet e-pastā mani sagaidīja divi citi jaukumi. Pirmais jau vakar no paša rīta atceļoja no Ingas:

But there were two more surprises waiting in my e-mail. The first came from Inga  yesterday morning:

Un šis košums no Madaras (Puķuzirnis):

And this great thing is from  Madara (Puķuzirnis):

Sirsnīgs paldies Jums, meitenes!!!

Thank you from all my heart, girls!

JAUNI ATSTAROTĀJI

Pavasarī arī atstarotāji - mūsu sargātājgaismiņas - sāk ziedēt.

Šis krāšņais zieds meklē savu īpašnieci, diametrs - 10 cm.

 Mana otrā zaķubroša, dāvana Anetei. 6x10 cm.

 Šis ir manējais :) Diametrs - 8 cm.

 Arī meklē savu nēsātāju, diametrs - 6 cm.

Šī rozīte paredzēta dāvanai, 6x9 cm.

Un arī šis zieds meklē savu saimnieci, diametrā 9 cm.

PAVASARIS PAULAS GARDEROBĒ

Gribu šorīt kaut ko ierakstīt, bet negribu daudz domāt un arī laika nav daudz... Beidzot man ir darbiņš!!! Un  tas šobrīd paņem milzīgu daļu mana spēka un domāšanas. (Par to nedaudz vēlāk uzrakstīšu vairāk.) 

Tādēļ ielikšu pēdējo no saviem darbiņiem, biezu un siltu jaciņu pavasarim Paulai, pasūtījums. 

Pirms kāda laika rakstā par pavasara gaidīšanu redzējāt milzīgo bļodu ar daudzajiem kamoliem. Jā, adīju no 6 pavedieniem, ar adatām Nr.7. 

Kamēr sakomplektēju vajadzīgās krāsas, kāds brītiņš pagāja, tomēr esmu priecīga, ka sākotnējais pasūtījums neizdevās, kā biju plānojusi, jo tik un tā tad būtu vēl jāliek klāt, un maksa sanāktu lielāka. Raibulis ir Saten Color (100% akrils,100g/230m, tiešām ļoooti mīksta), klāt pieliku 4 pavedienus no milzīgas spoles dzijas, kura izskatījās kā gandrīz 100% vilna (pārtinot  mērīju, lai katrs kamols atbilstu akrila dzijas metrāžai, pirms tam vēl izmazgāju), plus mīkstumam un maigumam itāļu mohēras dzītiņu (45% mohēra, 35% vilna, 20% poliamīds, 50g/443m, no veikala Carnevale - liepājniecēm tiešām iesaku iegriezties šajā Tigroņu ielas veikaliņā). 

Biju nobažījusies, ka nepietiks dzijas, jo biju pasūtījusi 2 fices Saten Color, bet jaciņas lielums ir uz 90 cm. Biju pārsteigta, ka pirmā fice izbeidzas tikai puskapucē, kad jaka jau bija praktiski pabeigta. Tātad kopā jakai varēja būt ne vairāk kā 250 m. Te ir pierādījums tiem, kas saka, ka dziju darbiņam mēra tikai un vienīgi pēc metriem, neskatoties uz pavediena rupjumu.

Tā kā palika pāri daudz dzijas, kā arī, ar rupju adot, mazāk laika jāiegulda, tad uzadīju Paulai vēl dāvaniņu - cepuri komplektam. Indra, Paulas mamma, tiešām man ir brīnumklients, tad jau dāvanas pašas par sevi dāvinās... :)

Gribēju vēl parādīt, cik mīlīgi cepure izskatās, bet Dārta vispār nebija pierunājama uz bildēšanos, tādēļ te būs bilde ar Martu.

Izskalots šampūnā, šis darbiņš tik mīksts un silts kļuva, ka pašai tādu sagribējās... Un abām dūdām arī. Varbūt pa vasaru paspēšu rudenim ko uzmargot, bet kas to lai zina, atkal darbiņi rindā stājas.... 

Veiksmi darbos, meitenes!  

Es skrienu uz pilsētu pirkt Bārbiju audumu. Daiga atsūtīja man fočenes, ka Abakhanā ir (ja nebūtu jūsu daudzu tik atsaucīgu...), tikai zaļš, būs jātaisa kolāžas :D Un vēl atradu humpaļos vienu krekliņu ar Bārbiju, tikai drusku pamēsātu un palielu. Tam izgriezīšu aplikāciju un pāršūšu uz citu. Būs smuki. Jau iedomājos savu princesi tik priecīgu... :) Tad ij negribas domāt par to, ka darba daudz... :D  

UZ PRIEKŠU!!!