Konfekšu pušķu drudzis, kas ir daudzus rokdarbniekus skāris, ir nonācis arī līdz manīm. Materiālu un instrumentu kastīte ik pa laikam papildinās ar jaunumiem. Šis tas top.
Mani favorīti no vienkāršajiem darbiņiem pieder Tamboradatai no www.Musturs.lv, te ir tēma palielībās ar viņas darbiņiem. No viņas arī sākumā mācījos. Vēlākais - pašas fantāzija un izdoma. Šodien atradu mājās foršu, ne reizi neizmantotu, māsai dāvinātu grāmatu par mākslīgo ziedu veidošanu. Būs no tās jāpamācās.
Pirmie divi darbiņi tapa jau Ziemassvēktos kā dāvanas. Abi divi veidoti uz Martini Asti pudelēm. Pirmais bija sarkanbalts, ar Rafaello, vīra brālim ar draudzeni. Tas tapa naktī, un naktī arī aizceļoja līdzi uz Lielvārdi, tādēļ naktsbilde ar manu mazulīti izdevās gaužām čābīga... Nu nelikšu to....
Otrs ir nedaudz līdzīgs, tikai ar vīra māsas mīļākajām konfektēm Geiša. To gan es pa dienu paspēju nobildēt:
Uz Jangadu draudzene atbrauca ciemos. Viņa tikai pie mana pirmā konfekšu pušķa. No Rafaello. Tāds smuks spurains sanāca tādēļ, ka kreppapīra strēmeles griezu platumā starp locījuma līnijām un tinu ar bārkstīm uz ārmalu. Konfektes ir tītas uz stieplēm, kas tālāk sakārtotas pušķī caur kartona pamatni.
Aprīlī tapa nākamais darbiņš. Ja pareizi atceros, konfektes bija leišu Karakumai, pirktas uz dullo pagaršošanai, ļoti garšīgas. Arī šīs ir ar stiepli stiprinātas un kā puķes sakārtotas pušķī caur kartona pamatni. Ar pērlīšu rotājumu.
Pavasarī rotaļu grupā izcēlās kašķis, un skolotāju atlaida no darba. Lai arī Marta tur pat nedēļu nebija pabijusi, viņa audzītei bija paspējusi ļoti pieķerties (īstenībā tādu cilvēku, kā šī audzīte, nemaz daudz nav). Tādēļ nolēmu viņai pagatavot pušķi uz pēdējo tikšanās dienu. Īpaši tādēļ, ka arī viņa tāds māksliniecisks cilvēks, pratīs novērtēt. Biju nopirkusi pusapļa formas konfektes ar ķiršu pildījumu, un sāku štukot, kā lai piestiprina pie pamatnes. Dūru stiepli cauri papīrītim, ar to stiprināju klāt kreppapīru, bet pašas puķes pie pamatnes līmēju ar karsto līmi. Un vēl jaunums priekš manis - mākslīgie ziedi.
Un te pats jaunākais veikums - mūsu salsas treneriem sveiciens kāzu dienā. Ļoti liels un smags pušķis. Nesanāca izmērīt lielumu, bet pēc mugurpuses fotogrāfijas to var nojaust. Izgāja 2 Rafaello kastītes, bet īstenībā varēja būt arī vairāk. Strādāju aptuveni 5 stundas. Lūk, rezultāts. Man patīk :) Ar mīlas balodīšiem, kas vij kopīgu ligzdiņu. :)
Šīs pēdējās bildes ir uzņemtas ar mobīlo, tādēļ tāda kvalitāte. Tādēļ arī saliku kolāžās, citādi lielas īsti neizskatās. Njā, joprojām sapņoju par jaunu fotokameru. Man ir apnicis domās knapināties, tādēļ šobrīd konsultējos ar zinātājiem, lai izvēlētos savu sapņu kameru. Tā ir - kamēr nezinu, ko gribu ,vai gribu kaut ko, tad arī dabonu labākajā gadījumā kaut ko. Tādēļ jānosaka precīzi mērķi un sapņi, lai dotu visumam iespēju mūs iepriecināt :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru