Maijā izlasīju Liizinas jeb Sandras no Mana pasaule bloga ierakstu par viņas ģimenes tradīciju katru pavasari vārīt pieneņu medu, un man tā sakārojās arī pašai pagatavot šo gardumu.
Tā kā mums laukos pienenes aug pārpārēm, vienu dienu ar meitenēm salasījām maisu ar pieneņu ziediem, un es ķēros pie vārīšanas. Saskaitīju 509 ziedus. Darīju visu pēc augstāk minētās receptes. Vienīgi - man iznāca pieneņu sīrups nevis medus. Nezinu, kas izgāja greizi... Varīju 2,5h. Varbūt tas bija par maz vai pārāk ilgi? Varbūt uguns bija par lielu? Bet varbūt cukurs nebija īstais? Un arī - ļoti daudz iznāca - 4 puslitra burciņas un 8 mazākas, kopā 12. Bet ūdeni es pielēju pēc receptes, ne pili vairāk...
Bet mēs kreņķi neķeram. Sīrups garšīgs. Var mērcēt tajā maizi, to liet uz plānajām pankūkām vai klāt kafijai un tējai.
Mmmm, gardi gan! ;)
3 komentāri:
Pieneņu medus ir arī labas zāles gan pret apaukstēšanos, gan iekaisumiem.
Man ar to izdevās izārstēt pamatīgu smaganu sastrutojumu, iztiku bez mediķiem.
Mums glabājas vairākas burkas jau kādus 4 gadus - drusku par skābu sanāca, daudz nevar ieēst, bet zāļu tiesai lietojam.
Mmm, paldies par ieteikumu! :)
kaut ko līdzīgu var dabūt arī no priežu jaunajiem čiekuriem. Bet neesmu tā arī vēl pamēģinājusi. Neesmu īsti medus fans.
Ierakstīt komentāru