LINA PRIEKŠAUTS

Vīra vecmāmiņai patīk arī svētkos aplikt priekšautu. Vārda dienā dabūju viņai gludināt veco padomju laikos pašas šūdināto puķaino šircīti (kas arī ikdienā tiek lietota), ko viņa apsēja virs punktainas kleitas - ne krāsas, ne zīmējums galīgi neiet kopā!!!

Tadēļ nodomāju vecmāmiņai uz dzimšanas dienu uzdāvināt ko jaunu svētku reizēm.
Ilgi meklēju tambormusturu tīmeklī, lai būtu arī ar stūrīšiem, jo pati tos vēl nemāku piedomāt.

Audums: 100% lins. Tambordiegs: nezināmas izcelsmes, domāju, ka daļēji sintētisks, jo staipās.

Tad nu trijās dienās tapa šāds garadarbs:

Tamborējums piešūts ar mašīnu šūšanas procesā. Nav jau perfekti, bet tādus smalkumus nezinātājs nepateiks. Ilgi nebiju neko šuvusi.

Vecmāmiņa uzreiz lika mugurā, lai smuki, kad draudzenes atnāk. Sākumā nekādas atsauksmes nedzirdēju, tikai pirmo kritiku: "Baibiņ, man te vēl tā kā kabatiņa derētu - brillītēm un..."
Es jau nojautu, ka būs tāds teikums (!!!), bet te, pēc manām domām, kabata neder.
Otrā dienā gan labus vārdus daudz dzirdēju, tad tāda gandarījuma sajūta... :)
Un jautājums: "Cik mēnešus tad tu šito taisīji???" :D