Vēlu, tikai 32. nedēļā uzzināju, ka gaidu meitiņu. Tad gāju pirkt dziju un zīmēju modeli.
Dzija: Ogres kokvilnas kamoliņi, divās kārtās, aptuveni 5,5
Adatas: Nr. 3
Dzija: Ogres kokvilnas kamoliņi, divās kārtās, aptuveni 5,5
Adatas: Nr. 3
Darbā pavadīju ap 3 nedēļām. Bija grūti piemeklēt rakstu un adatas, sākotnējo ieceri ar šādu diegu realizēt nevarēju. Vajadzēja arī zināmu laiku, lai pierastu pie adīšanas ar to, lai paņemtu visus diedziņus uz adatas un neatstātu cilpas.
Lielumu rēķināju tādu, kāda piedzima Marta - mana pirmā meitiņa. Bet Dārta piedzima lielāka. Līdz ar to pēdējo reizi kostīmiņu uzvilkām 2. mēneša dzimšanas dienā, ejot pie ārsta vizītē. :) Vienīgi jaciņu varēs uzvilkt mazliet ilgāk.
Rādīju mammai savu veikumu. Viņa ātri paskatījās - jā, skaists. Prasīju ko vairāk (jo arī viņa liela rokdarbniece) - viņa domāja, ka veikalā pirkts!!! :D
Interesants novērojums: vienalga, vai adīju aplī vai turp un atpakaļ, adījums veidojās slīps, griezās, arī pēc mazgāšanas tas saglabā šo īpašību.
Tā kā adījums nestaipās, zābaciņiem aizmuguri atstāju nesašūtu, ko ar lentes palīdzību sasiet.
Tā kā adījums nestaipās, zābaciņiem aizmuguri atstāju nesašūtu, ko ar lentes palīdzību sasiet.
Lielumu rēķināju tādu, kāda piedzima Marta - mana pirmā meitiņa. Bet Dārta piedzima lielāka. Līdz ar to pēdējo reizi kostīmiņu uzvilkām 2. mēneša dzimšanas dienā, ejot pie ārsta vizītē. :) Vienīgi jaciņu varēs uzvilkt mazliet ilgāk.
Rādīju mammai savu veikumu. Viņa ātri paskatījās - jā, skaists. Prasīju ko vairāk (jo arī viņa liela rokdarbniece) - viņa domāja, ka veikalā pirkts!!! :D
2 komentāri:
Brīnišķīgs kostīmiņš, bet tas bērniņš, tas bērniņš... Vienreizēji!
:)
Ierakstīt komentāru