PĒRLES UN MEŽĢĪNES DĀRTAI

Biju Martai uzšuvusi džemperīti, sev topiņu, un konstatēju, ka Dārtu esmu atstājusi bešā. Kad biju to sapratusi, kārtojot drēbes, atradu vienu krekliņu, kas Martai jau sen bija palicis par mazu. Sakopoju idejas, pārkārtoju savu lenšu un mežģīņu kasti, un rezultāts sanāca šāds:

2 metri mežģīnes un viena virtene no labu laiku atpakaļ Maximā pirktas rokassprādzes tieši šādām vajadzībām. Tā kā krekliņš ir dāvināts, pie izmaksām rēķinu tikai rotājumus: Varētu būt ap 30 - 35 santīmiem.

Te, lūk, mēs visi četri musturtusā pie Sarmītes zaķiem. Marta - rekonstruētā džemperītī, es - renovētā topiņā, bet Dārta - krekliņā ar kosmētisko remontu :D

BEIDZOT ARĪ SEVI IEPRIECINU

Hmm, jau Jāņu diena klāt! Līgo, līgo! :)

Jā, jau vasaras vidus, šķiet, kaut arī astroloģiskā (ceru, pareizo vārdu izvēlējos) vasara tikai tagad sākusies. Pašo laiku esmu diezgan daudz sarokdarbojusi, tomēr esmu bijusi slinka uz rasktīšanu. Protams, varētu attaisnoties ar to, ka māsai bija sesija, un viņa daudz aizņēma manu datoru, tomēr attaisnojums vienmēr ir vainas meklēšana citur...

Labi. Sāksim! Šis ir topiņš sērijā Refashion. Man patīk lietas saukt latviskos vārdos, tādēļ, ja kādai ir ieteikums, kā šo nodarbi nosaukt VIENĀ VĀRDĀ, gaidu ierosinājumus! Arī pati to meklēju :)

Tātad, topiņš:

Tas tapa drīz pēc Martas džemperīša pāršūšanas. Atradu humpalās krekliņu par 30 santīmiem:

Nogriezu malas, kas rullējās, piešuvu mežģīni ap malām un citas krāsas mežģīņu rozītes. 

Kopā mans jaunais, stilīgais topiņš izmaksāja ne vairāk kā 60 santīmu. Prieks ne tikai par rezultātu, bet arī par ieguldītās summas mazumiņu :) Īstenībā šobrīd, kopš esmu sākusi klejot pa meiteņu - šuvēju blogiem, ir tik daudz ideju parādījušās, kā arī es tagad citādām acīm skatos uz lietoto apģērbu veikalos nopērkamo sortimentu. Domāju, ko un kā ar to var izdarīt :D

Reizēm es zem topiņa pavelku apakšā bītlenīti, tad tā lietišķāk izskatās :) Šīs bildes ir no rokdarbnieču tusiņa, Daces bildētas:

Bet tālākās ir manas māsas darbs. Viņas dzimšanas dienā sarīkojām fotosesiju - es viņu, viņa mani.

 

PIENEŅU MEDUS

Maijā izlasīju Liizinas jeb Sandras no Mana pasaule bloga ierakstu par viņas ģimenes tradīciju katru pavasari vārīt pieneņu medu, un man tā sakārojās arī pašai pagatavot šo gardumu. 

Tā kā mums laukos pienenes aug pārpārēm, vienu dienu ar meitenēm salasījām maisu ar pieneņu ziediem, un es ķēros pie vārīšanas. Saskaitīju 509 ziedus. Darīju visu pēc augstāk minētās receptes. Vienīgi - man iznāca pieneņu sīrups nevis medus. Nezinu, kas izgāja greizi... Varīju 2,5h. Varbūt tas bija par maz vai pārāk ilgi? Varbūt uguns bija par lielu? Bet varbūt cukurs nebija īstais? Un arī - ļoti daudz iznāca - 4 puslitra burciņas un 8 mazākas, kopā 12. Bet ūdeni es pielēju pēc receptes, ne pili vairāk...

Bet mēs kreņķi neķeram. Sīrups garšīgs. Var mērcēt tajā maizi, to liet uz plānajām pankūkām vai klāt kafijai un tējai.

Mmmm, gardi gan! ;)

WATERLILLY JEB ŪDENSROZE

Šodien bija kārtējais Liepājas musturmeiteņu tuss pie Sarmītes viņas mājās "Liepkalnos" aiz Grobiņas. Lai arī bijām tikai trīs viešņas (es biju kopā ar savu svītu :) ), tomēr pasēdēšana izvērtās ļoti jauka. Sarmīte jau iepriekš bija piedāvājusi mums mācīt veidot organzas auduma ziedus. Protams, ar prieku piekritām. Sarmīte mums piedāvāja divus ziedu veidus, un mēs visas izvēlējāmies veidot vienu, kura manā izpildījumā man atgādina ūdensrozes ziedu. Māsa saka, ka tas esot lotosa zieds. 

Vispirms atbraucot ieraudzījām Sarmītes dārgumumu lādīti - kasti pilnu ar gaisīgiem ziediem.

Lūk, skolotāja Sarmīte:

 Lūk, process:

Te būs mūsu triju (manis, Intas un Daces) veidotie ziedi:

(Šobrīd Picasa niķojas un visu laiku saglabā kolāžu pa savam, ne manam prātam. Ja vēlāk sekmēsies izveidot labāku, likšu citu bildi.)

Tas pats Daces zieds, tikai citā gaismā:

Lūk, mana puķe pat piestāv manam tās dienas ietērpam :)

Skat, manā dārzā ir uzziedējusi pirmā peonija!

Un pirmā ūdensroze!

Un vizbulīte arīdzan!

 

MAZĀ MINKA

Pirms Lielās Minkas cepures tapa Mazās Minkas cepure.

Martai bija šūta minkas cepure, bet nu viņa no tās ir izaugusi, tomēr mēģina to ik pa laikam uzstiept galvā, jo šobrīd Dārta to velk. Biju humpalbodē nopirkusi jaunu dziju (). Viena fice tiek Martai, no otras Dārtai vēlāk taps cepure. 

Tā nu man sanāk Martai cepure par 30 santīmiem, ja nerēķina darbu. Bet minka viņa man ir riktīgā, uz vietas nestāv nemaz. Te bijām Pāvilostā:

Te pašmāju - Liepājas jūrmalas kāpās:

Šobrīd man kaimiņš uz nenoteiktu laiku ir aizdevis fotoaparātu, tādēļ top dažas labas bildes. Bet te būs pāris pirmās ar telefonu bildētās. Lieku tādēļ, ka man tās ļoti patīk, lai arī kvalitāte ir, kāda ir.

Un te mēs - visas trīs minkas: 

LIELĀ MINKA

Māšeliņam iepatikās viena cepure, un tā nu es nolēmu viņai uzadīt līdzīgu uz dzimšanas dienu. Bijām jau par šo cepuri iepriekš runājušas, un kamēr viņa bija prom pāris dienas, uztaisīju Ievai pārsteigumu. Tas man izdevās! :)

Lūk, skatiet manu lielo minku:

Materiāls: Fantasia (100% poliakrils, 50 g / m) 2fices

Adatas: Nr. 4,5

Palika pāri mazliet dzijas, uzadīju klāt vēl somiņu mobīlajam telefonam ar retro pogu aizdari.

MARTAI JAUNS KREKLIŅŠ

Esmu sev atklājusi jaunu darbošanās veidu. Zināmās rokdarbnieču aprindās tā ir ieguvusi jaunu elpu, kaut arī pastāvējusi jau gadsimtiem ilgi. Tā ir, kā latviski esmu dzirdējusi, no veca par jaunu, vai angliskā mēlē - redo vai refashion. Esmu uzgājusi vairākus blogus, kas ar šo vien nodarbojas, un darina dažādus brīnumus. Loti mīļš un iedvesmojošs ir latviešu meitenes Laines blogs Mammas rokas, angliskajā versijā šobrīd mīļākie ir Danas, Disney un Ashley blogi.

Jau iepriekš biju publicējusi kleitiņu Martai, kas tika pārveidota no sieviešu blūzes.

Šoreiz Martai vajadzēja  krekliņu / džemperīti, bet tuvākajās humpalās normālu dabūju tikai šo, kas bija gan par platu, gan par garu.

Sākumā izveidoju iešuves pa trīs katrā pusē gan priekšā, gan aizmugurē. Uzmērot Martai, sapratu, ka tomēr ir par platu, un sašaurināju gan sānu, gan piedurknes vīlēs. Tad improvizēju un piemēroju baltu organzas auduma gabalu, tumšāku un gaišāku lillā atlasa lenti un vēl kādu rozā lenti.

Lai izveidotu kruzuļus, ir jānomēra krekliņa priekšpuses garums un jānogriež divreiz garākas lentas. Vispirms lieliem dūrieniem ar šujmašīnu piešuj lentes pie organzas auduma. Tad izveido kruzuļus, savelkot šuves apakšējo diegu. Piesprauž vai piediedz izveidoto kruzuli pie džempera un piešuj ar šujmašīnu, apakšējo malu atstājot mazliet pāri džemperīša malai. Kā pēdējo virsū šuj rozā lenti. Beigās vēl pie krādziņas piešuj lentes malas, kā arī pie apakšmalas atloka atstātos garākos lenšu galus un arī tos piešuj. Vēl es arī atšuvu (nenogriezu, lai vēlāk var atlaist) krekliņa piedurknes, jo arī tās bija par garu.

No rozā lentes komplektam izveidoju rozīti, piešuvu lapiņas un ar karsto līmi pielīmēju pie sprādzes. 

Darbiņa izmaksas ir pavisam niecīgas: krekliņš - 0,90 Ls; lentes biju pirkusi Abakhanā no kastes pa 0,15 Ls / 2 m, kā arī organza bija uz svaru pirkta - kopā ne vairāk par 0,20 Ls; sprādze kalpo otro mūžu - 0 Ls. Kopā - 1,10 Ls.

Tāda, lūk, mana draiskule :)