TAŠA PLUDMALEI VAI TIRGUM

Uztamborēju tašu. Tirgum vai pludmalei.
Kā senos laikos - kad nelieto, sataisi kā maciņu; kad lieto, attaisi rāvējslēdzēju, un soma gatava!

Materiāls: Cotlin no Filati (80% kokvilna, 20% lins, 50 g / 120 m) - 2fices

Tamboradata: Nr.3,5

Papildus: rāvējslēdzējs (35cm), divu veidu lentes, koka pērlītes, saspraude. 

Izmēri: diametrs - 70 cm, somas augstums - 30 cm, rokturu garums - 50 cm.

Nevarēju izlemt, kurš attēls labāks, tāpēc lieku abus: 

 Tāda, lūk, izskatās soma bez uzlabojumiem: 

Un te - somas pārtapšanas process:

LAPIŅU ŠALLE UN CEPURE VĒSAM LAIKAM

Tā kā dzīvoju Liepājā, rudeņos un pavasaros man ir aktuāls apģērbs, kas nevis silda, bet pasargā no vēja. Šis komplekts man tapa jau pirms diviem rudeņiem, bet tikai tagad to izceļu gaismā.

Vispirms tapa cepure, jo es katru dienu braucu ar velosipēdu, un bieži tie bija agri rīti vai vēli vakari. Tādēļ arī kā materiālu izvēlējos akrilu - lai sargātu novēja, bet nedotu papildus siltumu.

Pēc tam nopirku vējjaku ar lielu kakla izgriezumu, tādēļ izdomāju klāt šādu lapiņu šalli.

Vēlāk izveidošu aprakstu šallei. Tās adīšanas princips ir gaužām vienkāršs. Sākumā tiek adīti divi taisnstūri, vēlāk tie tiek saadīti un darbs turpināts pa apli. Beigās katru lapiņu norauc atsevišķi. Iever saiti, ar ko regulēt šalles ciešumu pie kakla.

Šīs bildes ir uzņemtas 2008. gada 18. novembrī. Tad sākās ziema, un līdz ar to šis apģērbs vairs nebija vajadzīgs. Jaka bija nolikta bēniņos, un arī komplekts nozuda no mana redzesloka. Tagad, kad beidzot pēc Dārtas piedzimšanas mans augums sācis atgriezties vecajos standartos, nonesu jaku no bēniņie, un izrādās, ka cepure un šalle bija palikušas jakā. 

Un te nu bildes, kuras aprīļa beigās Musturtusā uzņēma Dolly.

Lūk, ja vēsāks, saites savelku ciešāk:

Ja karstāks, piemēram, veikalā, atlaižu vaļīgāk:

Paldies par bildēm Dolly (Dace)! :)

MANA PIRMĀ REKLĀMA

Kā jau var redzēt mana emuāra labajā stūrī, man ir savs veikals iekš portāla Meistardarbs.lv. Pirms kāda laika man piedāvāja kļūt par Nedēļas cilvēku, kas ir sava veida reklāma. Uzrakstīju aprakstu, aizsūtīju bildītes, samaksāju naudiņu un - walā! 

Un te - mana lapa jeb mana reklāma:

Un te - pārējās izvēlētās fotogrāfijas, kuras sekoja šai:

ZAĶUBĒRNA KLEITIŅA

Arī mana mamma ir radoša rokdarbniece. Tieši no viņas esmu mācījusies rokdarbu pamatus.

Mani bērnības mīļākie bija mammas darinātie peļu svārciņi. Māsai bija zaķu svārki, bet brālim - zaķu bikses. 

Tagad, kad man ir divas dūdas, mamma lielākajai Ziemassvētkos uzdāvināja zaķu svārciņus. Ak, Marta bija tādā sajūsmā, ka nevarējo tos viņai vakarā dabūt nost! Un otrā dienā arī vajadzēja vilkt :)

Tad nu, lūk, zaķis pilnā augumā: 

Un tuvplāns sejiņai (te Marta gan visādi gribēja muļķoties...):

Ja ieskatās, var redzēt, ka aiz zaķa sejas slēpjas otrs slānis, kas veido milzīgu kabatu:

Šajā bildē man dikti patīk Martas lielās leļļu acis :) Var redzēt, cik cītīgi viņa musturtusā musturmeitenēm demonstrē zaķa ūsas:

Un jā, svētkos ar tādu kleitu tiešām ir forši:

Lences aizmugurē ir piepogājamas, tās es lieku krustām:

Un te ir visas četras dzimšanas dienas svinētājas. Manas divas kreisajā pusē, gaviļniece vidū, un vēl viena draudzene. Divas māsas un divas māsīcas. :)

Un pēdējā bilde ir divi jaunākie mammas darinājumi. Njā, attēls tāds sanāk, ja kabatā ir tikai telefons...

DEKORATĪVIE KAŽOKĀDAS SPILVENI

Nu jau labs laiks pagājis kopš Ziemassvētkiem, bet es joprojām vēl neesmu sarakstījusi visas dāvanas, kuras darināju uz svētkiem.

Vīra vecākiem zem egles paliku dekoratīvos spilvenus. Piemeklēju mākslīgās kažokādas audumu interjeram pēc iespējas atbilstošākā krāsā. Pildīju ar porlona atgriezumiem. Vienā galā ir piešūts aplis. Otrā galā iekšpusē iešūts drošības audums, ko vajadzības  gadījumā var atārdīt un pildījumu atsvaidzināt, un tas ir aizvelkams ar auklu.

Tagad vairākās vietās esmu redzējusi šāda veida garos apaļos spilvenus, arī pamācības, kā tādus darināt. Tiesa, no parasta, t.i., gluda auduma. Bet tobrīd, kad darināju savējos, citus redzējusi nebiju. Tā jau ir ar tām domām - lidinās gaisā, un ja ir labas, tad vairāki cilvēki vienlaikus tās noķer un īsteno. 

Jā, šī skaitās krīzes laika eglīte :) Spilveni ir paslēpti kreisajā pusē zeltītajās konfektēs.

Un te var redzēt, kā manām dūdām spilveni patīk :)

SAULES KRĀSĀ

Draudzene raudzībās dāvanai palūdza cālīšzābaciņus, un komplektā bija jāuztamborē tikpat dzeltena cepurīte.

Cepurītei materiāls: Perle 5 (100% kokvilna)

Tamboradata: 1,75#

Ap malu pērlītes ietamborētas (tikai ne pašā aizmugurē, lai guļot nespiež) un lentīte, ar kuras palīdzību var regulēt cepurītes platumu.

Izmērs: 0-6 mēn.

Lūk, visa dāvana. Vienīgi pele paliek pie mums :)

NO KREKLA PAR KLEITU

Kādu laiku atpakaļ uzgāju latviešu meitenes Sarkanā Biete blogu. Līdzās savām idejām, domām un darbiem viņa ir publicējusi arī dažādas viņu interesējošas saites ar pamācībām apģērbu darināšanā. Ir vērts ieskatīties.

Lūk, tur es arī atradu pamācību kleitas darināšanā. Savukārt tas ir kādas mammas Danas blogā. To ir vērts papētīt. Tur ir milzumdaudz ideju, daudzas pamācības kā arī par maksu iegūstami paraugi/modeļi. Bet daudzi no tiem ir vienkārši - jāpapēta un ideja skaidra!

Reiz biju nopirkusi sieviešu kreklu. Bez iešuvēm, diezgan neformīgu, bet man iepatikās audums. Noliku skapī, gan noderēs. Izlasot šo pamācību, uzreiz skaidri zināju, ka no tā jāuzšuj manai princesītei dāvana uz trešo dzimšanas dienu.

Tātad: kreklam nogriež aukšdaļu un saīsina piedurknes. Falšās kabatiņas atstāju - tās vēlāk veidos interesantu rotājumu.

Atšuj malas piedurknēm un kakla izgriezumam tā, lai var ievērt gumiju. 

Un beidzamais - ar elastīgo diegu šuj horizontālas līnijas kleitas augšdaļā. Man sanāca kādas 32. Laikam dikti centos. :D

Tāda, lūk, izskatās kleita:

Tā kā izvēlējos šūt ar balto diegu, kleitas augšdaļā tas un raksts rada savādu optisko ilūziju.

Bet manai princesītei Martiņai kleita patīk. Arī otrā dienā gribēja to vilkt.

DODAMIES PIE SĪKBŪTNĒM

Project KNIT FOR BABIES BORN BEFORE TIME

Proyecto TEJEMOS PARA BEBÉS NACIDOS ANTES DE TIEMPO

Iepriekšējā rakstā stāstīju par Sīkbūtņu projektu un rādīju sevis sadarinātās sīklietiņas mazajiem bēbīšiem. Tā nu trešdien, 14. aprīlī, kopā ar Zaķi jeb Gintu un Andu devāmies uz Liepājas slimnīcas Kurzemes reģionālo Perinatālās aprūpes centru, lai uzdāvinātu sarūpētās dāvaniņas. 

Jau mēnesi iepriekš Liepājas meitenes bija pacentušās un uzadījušas šo: Chitas strīpainais deķītis, Zaķa jaciņa un raibais deķītis, tuvplānā Dolly cepurīšu un zeķīšu komplektiņi un aizmugurē Augustines cepurīte, zeķītes un cimdiņi.

Bet uz dāvināšanas brīdi klāt vēl bija nākušas citas lietiņas:

Mani sarkanais un zilais komplektiņš, Intuncīša gaišrozā un pelēkie komplektiņi un tāda pat sedziņa, Zaķa zilo zeķīšu pāris un balti raibais komplektiņš. Šķiet, arī gaišzaļā sedziņa ir Zaķa darinājums. 

Medmāsas un ārstes mūs laipni uzņēma un pateicās par dāvanām. Ieteica, ka uz nākošo reizi varam darināt arī kādu jaciņu, kas der 3 kg smagam bērniņam. Un biezums adījumiem var būt dažāds - tiem, kas inkubatorā guļ, labāk derēs plānākas, tiem, kas gultiņā - siltākas. 

Jā, nospriedām, ka nākamo reizi varētu plānot uz oktobri.

Kamēr bijām ciemos, varējām palūkot, kā dzīvo mazie nodaļas iemītnieki. Inkubatorā gulēja tikai viens bērniņš, apsedzies ar Zaķa iepriekš dāvāto sedziņu, dzimis iepriekšējā naktī. Mūs iepazīstināja arī ar kādu ņipru puisēnu, kurš bija ieradies pasaulē desmit dienas iepriekš, sverot tikai 1,330 kg, bet jau dzīvoja palātiņā kopā ar mammu. 

P.S. Nevērtējiet bargi pēdējo laiku fotogrāfiju kvalitāti... Pirms kāda laika fotoaparāts atvadījās no manis, un tā nu šobrīd fotogrāfēšanai varu izmantot tikai divus telefonus.