Par TO - nopietni un pa jokam...

Ģimeņu dienas Karostā

2011-08-23T15:11:00.001+03:00

Sveikas, meitenes!

Eh, cik ilgs laiks pagājis, kopš neesmu neko ierakstījusi. Gribēju padalīties ar vienu interesantu pasākumu ģimenēm.

Pasākums tiešām interesants, būs ko darīt gan bērniem, gan sievietēm, gan vīriem. Īpaši tiek gaidīti Karostas iedzīvotāji, bet drīkst jau arī no citiem rajoniem piedalīties. Manā pārziņā ir ceturtdien atstarotāju gatavošana, un piektdien - rotas.

Ja pazīstat kādus Karostā dzīvojošos, būtu forši, ja jūs nodotu šo info tālāk ;)

Kā te rakstīts, visi pasākumi bez maksas.

13. MAIJS - VIGUĻDIENA

2011-05-14T11:33:00.000+03:00

Jap, nu jau mums 5 gadi kopā laulībā.

Tik īss tas laiks un tik ātriem soļiem skrien!

Fočēts tieši 13. maijā, vakar pēc Martas dārziņa interešu izglītības grupiņu Lielkoncerta Biedrības namā. Tiešām lielkoncerts! Fantastisku darbu skolotāji, bērni, dārziņa direktore un audzinātāji bija izdarījuši!

Bija vajadzīgas vai dzeltenas vai baltas blūzītes. Tā kā dzeltenais bija minēts pirmais, nodomāju blūzīti uzšūt. No pusmetra auduma iznāca blūzīte gan Martai, gan Dārtai. Dārtai vēl tikai rozītes jāuzdarina klāt.

Lūk, manas mīļās, smaidīgas :)

Meitenes kā pienenītes, kā saulītes, es arī skapī kaut ko dzeltenu sev piemeklēju.

Bučas, meitenes!

TULPĪŠVESTĪTE DĀRTAI

2011-05-08T13:15:00.000+03:00

Man pēdējā laikā gadās tā, ka zinu, ka tuvojas kādi svētki, bet ir problēmas ielikt tos konkrētās dienās. Tā arī tikai pēdējā mirklī attapos, ka Dārtas vārda diena būs jau pēc trim dienām (nu, tas jau bija sen atpakaļ, februāra sākumā). Izdomāju Dārtai uzadīt vestīti, un līdz ar to izmēģināt jaunu modelīti. Baibas māsa pēc tāda ada visādus topiņus, un man ir plāns kaut kad pēc šāda parauga sev kleitu uzadīt.

Gājām ar Dārtu uz pilsētu, un viņa no manām divām piedāvātajām dzijām izvēlējās (cik nu izvēlējās - paņēma) šos toņus.

Dzija: Kurita Bebe (70% vilna, 30% akrils; 50g/200m) 1 fice no Kungu ielas veikaliņa "Namiņš" un Classic Yarns Collection dzija no Carnevalle (45% mohēra, 35% vilna, 20% poliamīds; 50g/590m) saturīgumam.

Adatas: Nr. 3

Nedaudz biju pārsteigta, kad kādā interneta veikalā ieraudzīju tieši tādu pašu dziju, tieši tās pašas četras krāsas, tas pats sastāvs un metrāža. Vienīgā atšķirība tāda, ka manis pirktā it kā ir ražota Lietuvā, bet interneta veikalā redzētā ražota Itālijā, un tiek pārdota ar citu nosakumu. Njā, mūsdienās ražotāji / izplatītāji izdomā dažādas viltības, lai tikai tiktu pie lielāka zūksnīša. Tikai kā lai pircējs zina, kam ticēt? Tas tā arī paliks kā retorisks jautājums.

Bet nu par vesti.

Adīta uz apaļajām adatām no apakšas uz augšu, pēc tam uzņemti vajadzīgie valdziņi pleca daļai, un viss kopā adīts līdz kakla izgriezumam turp-atpakaļ pēc Baibas zīmētās shēmas izklaidu reglānam. Sanāk, ka valdziņus saadīju tikai trijās rindiņās visā reglāna adīšanas laikā.

Tā kā pēdējā laikā bieži rakstu par Martu, un arī Martai sanāk vairāk visādus smukumus gatavot (nu, liela princese tak viņa, un mati ir, kur puķes likt, un dārziņā visu ko vajag, un arī pati paprasīt prot), tad nu tagad salikšu daudzākas bildītes ar manu nu jau lielo Dārtu. Bildes uzņemtas februāra vidū.

Nu jā, Dārta nav man uz vietas sādētāja - riktīgi dzīvelīgs bērniņš. Tik jāspēj vienmēr tas ar smaidu uzņemt... :)

Skaistu Jums māmiņdienu, meitenes!

KVADRĀTDŽEMPERIS PAULAI

2011-05-05T22:48:00.001+03:00

Šis ir pirmais darbiņš, kurš tapa Paulai jau februārī. Mamma ieraudzīja mūsu vestes, kuras tapušas pēc Baibas parauga, un sagribēja savai dūdai līdzīgu džemperi. Izmērs - 1,5 gadi.

No vestītēm bija palikusi pāri viena fice Color Gadren (40% vilna, 60% akrils, 100g/200m), gandrīz veselu fici, plus piedurknēm izmantoju First Class Rozetti (50% merīnvilna, 50% mikroakrils, 50g/115m), pusotru fici. Adatas - Nr. 4,5 un 4.

Priekšpuse:

Mugurpuse:

Un sāna kvardāts, no kura darbiņš sākts:

IESKATS PROJEKTA KOPDARBA TAPŠANĀ

2011-04-29T09:27:00.000+03:00

Top musturdeķis. No paraudziņiem, ko meitenes saadīja, mācoties patchwork un entrelac tehnikas. Lielākoties tas ir Cīravas meitenu veikums. Šodien šujam kopā, ceru, ka visu paspēsim. Nākošnedēļ izstāde Cīrvavā, un vēlāk arī Kazdangā.

PRIECĪGAS LIELDIENAS!

2011-04-24T15:58:00.000+03:00

TRĪS KVADRĀTVESTES

2011-04-23T19:26:00.000+03:00

Inese jau minēja, ka iepriekšējais ieraksts par volānziediem tāds ziemīgs. Neko darīt, turpināšu joprojām par ziemīgām tēmām, kaut aiz loga īsts pavasaris.

Rādīju jums savu dzimšanas dienas dāvanu, kas tapa janvārī. Te ir viens vēl senāks projekts. Trīs vestes. Dārtai un Martai tapa jau pirms Ziemassvētkiem, bet savējo dažās dienās uzdarināju kā pirmo darbiņu šajā gadā, kaut arī bija domāta kā vārda dienas dāvana sev (Baibas svin 4. decembrī). Tātad dziju oficiāli nopirku sev kā dāvanu.

Pirmo iesāku jau novembra vidū, kad pie mums uz Liepājas musturtusu bija atbraukusi Baiba dažādus labumus mācīt. Es jau biju sapratusi, ka gribēšu mācīties no viņas kvadrātdžempera adīšanas principu.

Dzija: Nopirku tirgū kaut kādu turku dziju, divas fices, meitenēm. Vēlāk ieraudzīju, ka Elize.lv ir tāda pati dzija, saucas Color Garden no YarnArt (100g / 200m; 40% vilna, 60% akrils). Pasūtīju sev vēl trīs fices. Bet kopā izlietoju par visām trim vestēm tikai 4 fices, pāris metru pāri palika. Tas nozīmē, ka uz Martas izmēru bija vesela fice, bet es savējai no Dārtas pārpalikuma vēl drusciņ paņēmu (man 2 fices ar astīti).

Adatas: Nr. 4,5

Ja ieskatīsieties, tad katram izmēram krāsas kārtojas savādāk. Dārtai ir vienkrāsaināks, Martai vairāk strīpaināks, bet man priekšpusē izveidojās oranža, bet uz muguras - melna sirds.

Lai arī padusē es noraucu tikai 3 valdziņus sev, man tomēr šķiet, ka tas bija par daudz. Nākošo reizi skatīšos mazāku rokriņķi taisīt. Meitenēm rokriņķi nemaz neapstrādāju, bet sev beigās nolēmu to vienkārši aptamborēt ar īsajiem stabiņiem, nedaudz uzturēt, jo tas krūšu līnijā nedaudz padevās uz priekšu un izskatījās nesmuki.

Ja paskatījāties, ziniet, ka Baiba ada rievotajā adījumā. Es izdomāju, ka adīšu labiskajā, bet man nācās vilties un ārdīt ārā (labi, ka vispirms adīju Dārtai - viņa man ideāli der paraudziņu adīšanai), jo raksta garums atšķiras. Tīrs rievotais viens pats man reti patīk, tādēļ veicu eksperimentu, un nolēmu, ka varu atļauties adīt trīs rindiņas labiski un vienu kreiliski.

Februāra vidū beidzot sanāca taisīt fotosesiju. Pirmā bilde ir visjēdzīgākā. No tās dienas ir pāri par 100 bildēm, un tikai pavisam dažas ir rādāmas. Tālāk variet redzēt manu Dārtu dažādās smieklīgās pozās.

Un te es, visā savā skaistumā :)

Bet te pa ilgiem laikiem varat redzēt kopā visu mūsu Viguļu famīliju.

Un mēs divi vien :)

Priecīgu Lielo Dienu!

VOLĀNZIEDI

2011-04-22T18:54:00.000+03:00

Jā, ziedi pie volānsomām. Katrai savs ziediņš ir klāt. Pirmajai es šuvu ar roku uz pamatnītes lentīti virsū, bet nākamajām sapratu, ka zieds kuplāks un skaistāks veidojas, ja ziedu tamborē uzreiz ar visu volāndziju. Tad tikai sanāk tamborēt no ārmalas, ik pa laikam samazinot valdziņu skaitu. Un apakšā - ptrs pamatiņš, lai noslēptu tamborējumu un adatas kājiņu.

Visu laiku par šo puķi domāju tikai kā par somas aksesuāru, bet tad vienai sievietei puķe iepatikās, un viņa pasūtīja vienu tādu melnu. Te parādīšu divus ziedus, kuri gatavoti no vienas un tās pašas gaišpelēkas-pelēkas-melnas dzijas, tikai katram lentīšdzija ņemta no otras puses. Melnais ziediņš ir manai somai, bet gaišo uzdāvināju māsas draudzenei Sašai, kura man vēlīgi ik pa laikam aizdod savu fotokameru.

DĀVANA SEV DZIMŠANAS DIENĀ jeb volānsoma V

2011-04-13T22:45:00.000+03:00

Jā, bija jāizdomā iemesls, lai oficiāli atrastu laiku arī sevi palutināt. Tādēļ nolēmu, ka šī soma būs man kā dāvana manā dzimšanas dienā. Esmu taču pelnījusi, vai ne?

Te nu viņa ir. Melni pelēkā. Līdzīga kā zilā un melni-rozā. Lai ietilpst A4. Krāsas izvēle bija tāda, jo Chita (Inese) piedāvāja šo volāndziju. Izvēlējos to sev, jo man ir dažādi citi aksesuāri visādās krāsās, un tad šī kā soma derēja klāt. Sāku somu tamborēt 26. janvārī, dienu pirms dzimšanas dienas. Uztamborēju ātri, aptuveni nedēļas laikā, bet bija slinkums oderi šūt. Tomēr februāra sākumā bija gatava.

Vienīgā atšķirība no minētajām somas priekšgājējām ir tā, ka šai ir divi rokturi, kuri piešūti somai sānos.

Te būs daži tuvplāni:

Kā vienmēr, somai komplektā ir zieda piespraude, un var izvēlēties, vai to spraust pie somas vai apģērba.

Materiāls:
Flamenco Chic (Alize, 100% akrils, 50g/20m); 2 fices ar astīti.
Begonia (YarnArt, 100% kokvilna, 50g / 169m) - dubultā; 5 fices.
(Savējai netaupīju, taisīju kuplākus volānus, nedaudz augstāku patamborēju, tādēļ arī kādas divas rindas volānu ir vairāk, kā arī pamatdzija izlietota vairāk).
Oderei pelēks viskozes audums (sagriezu vienu smuku blūzi, jo sapratu, ka tomēr nelietošu - lai jau labāk dzīvo otru dzīvi savādāk), iestrādāts rāvējslēdzējs.
Pamatnē dubultā salīmēti divi plāno virtuves dēlīšu ovāli.
Rokturī vidū ir melna saimniecības aukla, lai rokturis neizstaipītos un saglabātu apaļumu un stingrību.
Piespraudei vidū melnas koka pērles no Tiimarii.

Tamboradata: Nr.4

Un jā - vai tad ir iespējams izvēlēties vienu labāko foto? :D Tāpēc lai jau seko vesela sērija attēlu!

Mani vienmēr iedvesmo Jūsu vērtējums.. Skaistu pavasara sākumu jums, meitenes!

P.S. Ja izbrauciet no pilsētas (tās, kuras dzīvo pilsētā), atrodiet laiku, lai paceltu galvu no adīkļa vai grāmatas. Dabā ir tik skaistas krāsas! Tik dievīgi toņi un to mijas!

Es ļoti bieži esmu aizņemta ar lasīšanu, gatavošanos nodarbībām vai kārtējā pasūtījuma borēšanu, ka bieži busā esmu tā iegrimusi darbā, ka nemanu visu šo skaistumu. Labi, ka pa brīdim tomēr galvu kādu iemeslu dēļ paceļu. Un tad es burtiski dzeru skaistumu - saules rieta krāsās iekrāsojušos laukus un tīrumus, kuros sāk zelt ziemāji, mākoņu kalnus, kuros atspīd rozā, zeltainā vai ugunīgi sārtā vakara saule, vai varbūt miglas vālus, kuri veļas pāri nesteidzīgi laiku skaitošajiem vēja ģeneratoru spārniem, un gulbju barus, vientuļas dzērves vai stirnu pārus, kuri meklē dabas dziedinošo un audzējošo spēku, spraucamies ārā no mātišķi gādīgās zemes klēpja.

Izbaudiet to un smelieties spēku arī Jūs!

MELNI ROZĀ VOLĀNSOMA jeb volānsoma IV

2011-04-10T23:02:00.001+03:00

He, atgriežos pie senāk padarītā atkaites. Te ir mana ceturtā volānsoma. Pasūtījumu saņēmu praktiski reizē ar zilo volānsomu, pat nezinu, kādā veidā divām dažādām sievietēm, ieraugot manu pirmo brūno mazo somiņu, varēja tapt praktiski vienāda ideja par ko citu līdzīgu. Tomēr manas aizņemtības un dažu citu iemeslu dēļ soma uztapa tikai pēc Ziemassvētkiem.

Tātad, soma tāda, lai varētu ievietot A4 formāta mapi. Melna ar rozā volāniem, lai piestāv pie adītā plecu lakata. Sākotnēji baidījos par klientes izvēli, jo nešķita īsti smuki savienojamas krāsas, tomēr riskēju un beigās biju ļoti priecīga un patīkami pārsteigta par rezultātu.

Ilgi bija jāsaņemas rakstīt par šo somu, jo centos to pabeigt pēc iespējas ātrāk, lai paspētu izsūtīt pirms Jaungada, kamēr vēl pasta izdevumi nav pacēlušies. Paspēju. Pastā ieskrēju 30. decembrī pāris minūtes pirms astoņiem vakarā - pirms slēgšanas. Tādēļ nebija man iespējas sagaidīt otrās dienas rītu, lai vismaz gaismā ar savu mobīlo varētu sabildēt. Tad nu ir tumsā. Un arī dzeltenajā pasta gaismā. Sataisīju kolāžu, un nu ir skatāmi. ;)

Krāsas ir ļoti skaistas, vidū rozā, gar malām gaišāk un tumšāk oranžs. Tādēļ ielieku fočēto bildi ar dzijām no veikala, tajā nedaudz var nojaust noskaņu.

Materiāls:

Flamenco Chic (Alize, 100% akrils, 50g/20m); 2 fices.

Begonia (YarnArt, 100% kokvilna, 50g / 169m) - dubultā; 4 fices ar astīti.

Oderei melns lina audums, iestrādāts rāvējslēdzējs. Iekšpusē sāna kabata.

Pamatnē dubultā salīmēti divi plāno virtuves dēlīšu ovāli.

Rokturī vidū ir melna saimniecības aukla, lai rokturis neizstaipītos un saglabātu apaļumu un stingrību.

Piespraudei vidū melnas koka pērles no Tiimarii.

Tamboradata: Nr.4

Detaļas ir tādas pašas, kā zilajai somai, ja ir interese papētīt, jo diemžēl bildē tās nav saskatāmas.

P.S. Pēc tam beidzot uztamborēju somu arī sev. Bet par to - nākošajā tikšanās reizē.

RUDENS KRĀSU ŠALLE

2011-04-01T15:31:00.000+03:00

Kad gatavojos darbam, es nevaru tā pa vienkāršo, man vajag gluži tāpat kā Baibai - viņa "paraudziņus" piemēriem ada metrīgus - nevis mini, bet maksi šalles u.tml. :D Kad veidojām atstarotājus, es sataisīju veselu kaudzi ar paraugiem, pečvorka un entrelac paraudziņi man arī sanāk spilvendrānu lielumā - jeb sašuj divus kopā, sanāk veste uz 10-gadīgu bērnu :D

Cīravā sievas ņem pretī to, ko esmu ieplānojusi, bet Kazdangā uz adīšanu viņas nu nemaz nav kritušas. Izmēģināja dažādus auduma ziedus, arī rozītes no auduma. Tagad sagribējušas manu volānsomu darināt. Trīs ņemas ap to. Īpašs prieks ir par Gunu, kura pirmo reizi tamboradatu paņēmusi rokā, un īstais variants, ar ko sākt, ir volānsoma!!! :D Bet veicas ļoti labi! :)

Lailai darbi sokas varen ātri. Soma jau pabeigta, parādīju, kā es žabo veidoju, lai ir plānāks. Domāju - ko tālāk darīt? Laila saka: "Ko spēsi dot, to ņemsim pretī!" Ha!! Gāju mājās, prātodama, ko nu... Izšķirstīju dažādas interesantās šaļļu idejas, ko biju savākusi. Otrā rītā ieskrēju veikalā, kā ieraudzīju dziju, uzreiz sapratu, ko man vajag!

Un tā tapa mini paraudziņš - metru gara boa šalle.

Iekritu tādā azartā, ka vajadzēja to tūliņ pabeigt. Vakar iesāku, šorīt pabeidzu. Darbam ~ 5 stundas.

Dzija: Angoramatik no Nako (100g / 400m, 35% vilna, 65% akrils); 1 fice. [Kumodē šobrīd atlaide, fice maksā 1.99]

Tamboradata: Nr.4,5

Lai arī beigās sapratu, ka krāsas ir rudenīgas, bet šobrīd prasās nedaudz ko citu, tomēr pie pavasara jakas krāsas labi iet klāt.

Un meitenēm šis variants iepatikās. Laikam arī tamborēs, kam pietiks laika.

Nēsāt var dažādos variantos.

1) Divreiz aptin ap kaklu, pašus pinku galus sasien. Vai saliek dubultā, apmet ap kaklu, un vaļējos galus izvelk caur dubulto. Tā velku pie jakas.
2) Vienkārši dubultā apmests ap kaklu.
3) Vienkārtīgi ap kaklu.

4) Šalli uz pleca sakrusto, ka viens gals karājās priekšā, otrs aiz muguras.
5) Kārtīgais variants, kad šalle ir godīgi salocīta uz pusēm un kārtīgi sakārtota. Iedomājos, ka šads variants labi izskatītos kā krāgs jakai vai džemperim, ja vidusdaļu tamborē par dažiem stabiņiem garāku, un kārtīgi piešuj.

6) Šis variants man pašai patīk vislabāk, ja šalle tiek likta kā dekorācija.

Esmu redzējusi dažādus variantus šai šallei. Tie ir tamborēti nedaudz vienkāršāk - jeb ka tās ķeskas (kā es tās devēju) vai pinkas tik daudz neskrullējas. Tādas šalles aprakstu variet apskatīties pie Baibas.

Manējai raksts ir šāds:

Pašas pinkas tamborē no garajiem stabiņiem, bet vidū ir īsie stabiņi, lai tās pinkas sanāk tuvāk viena otrai, un boa - biezāks.

Rezultāts izklātā veidā izskatās šādi:

Vienkārši! :)

JAUNAIS DARBIŅŠ

2011-03-30T09:24:00.003+03:00

Jā, jā, pasniedzējas darbs. Projekta "Palīdzot sev palīdzu citiem - kvalitatīvu dzīvi pensionāriem" ietvaros. Tā realizāciju nodrošina biedrība Kopienas attīstības centrs KAC sadarbībā ar Kazdangas pašvaldību. Projektu finansē Sabiedrības integrācijas fonds, Šveices Konfederācija un līdzfinansē fonds no Spānijas Fundacion Promocion Social de la Cultura.

Te ir projekta afiša ar sākotnējo aktivitāšu plānu:

Kā noprotiet, nodarbības notiek Kazdangā, Aizputes novadā, kopš 1. marta. (oho, jau mēnesis palidojis!!) Diemžēl atsaucība ir gaužām maza, tādēļ jau trešo nedēļu braukāju divas dienas uz Cīravu un divas dienas uz Kazdangu. Mani ceļojumi kartē izskatās, lūk, šādi:

Pirmdienās un trešdienās vadu sporta nodarbības, otrdienās un ceturtdienās ir atmiņas treniņš un rokdarbi. Aprīlī klāt nāks vēl internets Kazdangā. Ja tajā apvidū ir kādi interesenti, var vēl paspēt pievienoties! Un obligāti nav jābūt pensijas vecumā ;)

Nodarbības bez maksas.

Te būs pāris fotogrāfijas no nodarbībām.

Pirmā diena, kad ierados Kazdangā. Skaisti izskatās sakotais Kutūras nams (Birutas Konrādes rakstītais projekts):

Manas meitenes, kuras nāk uz atmiņas nodarbībām Kazdangā:

Pirmā diena Kazdangā, rokdarbu nodarbība. Protams, ka par fotogrāfēšanu atcerējos tikai pašās beigās, kad jau bija jāsteidzas prom. :D Te meitenes ik pa laikam mainās, bet vienmēr ir maz. Diemžēl.

Bet te - pirmā nodarbība Cīravā. Bibliotekāre Anita naski sabildēja mūs, tādēļ bilžu daudz :) Tās ir arī Cīravas mājas lapā un arī rakstā par nodarbībām avīzē Kursas Laiks.

Pirmajā nodarbībā veidojām atstarotājus, meitenēm šis darbiņš ļoti patika. Citas vēl mājās savus variantus veidoja :)

Cīravas mājas lapā ir vēl arī bildes no sporta nodarbības.

Tāds, lūk, mans steidzīgais dienas režīms divu mēnešu garumā. Tālākie divi mēneši būs vieglāki, jo maijā būs tikai sports un internets, bet jūnijā atmiņas treniņš Rokaižu pansionātā. Tagad ar - jau jāskrien uz busu!

UZ tikšanos nākošajos ierakstos, kuri, ceru, būs drīz!

Lai jums saulaina pavasara diena!

TAMBORĒTĀS KLEITAS BENEFICEI - TUVPLĀNI

2011-03-26T11:41:00.000+02:00

Sveikas, meitenes! Paldies par vērtējumu! Kleitu tapšanā tiešām liels darbs tika ieguldīts. Kā jau iepriekš rakstīju, pavisam kopā tapa 11 kleitas, es pati savu roku pieliku pie 8 kleitu tapšanas, plus izstrādātā ideja un paraugi ir mani.

Ideju par kleitām saņēmu augusta beigās, tad arī sāku meklēt dzijas un tamborēt, septembra beigās pirmā kleita bija gatava. Likās, ka viss būs vienkārši, bet tad Dārta sāka slimot, tad vīrs dabūja darbu, tad vēl visādi sīkumi, līdz beigās jau šķita, ka es to nepavilkšu, jo reāli darīt es varēju naktīs, vakaros, kad bērni guļ. Vēlāk viss iegrozījās tā, ka decembrī-janvārī vīrs no rīta paņēma abus bērnus, aizveda Martu uz dārziņu un pats ar Dārtu pa vecāku māju, vakarā brauca mājās, es pa dienu rukāju, neizejot no mājas, un vēl līdz vēlai naktij. Pabeidzu laikā, 13. janvārī, nedēļu pirms 22. janvāra koncerta. Tovakar tiešām spriņģoju apkārt pa māju, saukdama: "I did it, I did it!!!", un dzēru šampi. (nedrīkst jau laikam skaļi teikt, bet tovakar pārbaudīju, ko nozīmē - dzert šampanieti vispārākajā noguruma pakāpē :D labi, ka bij mājās :D)

Tāpēc arī toreiz rakstīju - PUSGADA MARATONS NOTAMBORĒTS!

Tūlīt pastāstīšu par kleitām:

Ieliku vēlreiz Billija bildi no koncerta, atļāvos salikt cipariņus pie meitenēm.

1. Ance (ķiršu sarkans) - viņa savu kleitu varonīgi uztamborēja pati.

2. Anna (sūnu zaļš) - viņai tika mana pirmā kleita, pionieris :)

3. Vika (tumši lillā) - viņa bija ieplānojusi savu kleitu darināt pati. Bija jau motīvus notamborējusi, iesākusi šūt, beigās saprata, ka sesijas laikā nepavilks visu sašūšanu, tad to pabeidzu es, kā arī apkakli uzadīju. P.S. Vikas kleitu bija patīkami šūt, jo viņas tamborrokraksts ir ļoti plašs, līdz ar to motīvi lielāki, un darba needaudz mazāk.

4. Annika, Boss, jeb Benefices vadītāja (tumši lillā) - viņas kleita bija pirmā, kuras motīvus tamborēja mamma Jūlija vienai no mazajām benecicietēm. Man atlika motīvus sašūt, uzadīt apkakli un visu smuki noformēt.

5. Marija (tumši lillā) - viņas kleitu tamborēja Anna. Bija noticis neliels pārpratums. Annika bija pirmo kleitu iedalījusi Annai, bet beigās Anna tomēr izlēma tamborēt pati. Tad nu sanāca tā, ka viņa tamborēja Marijai.

6. Lauma (persiku oranžs) - viņai tā pati formula, kā Annikai.

7. Elīna (sūnu zaļš) - viņai pieder otra kleita, kuru es 100% veidoju pati.

8. Liene (persiku oranžs) - viņai tā pati formula, kas Bosam.

9. Annija (ķiršu sarkans) - viņas kleitu veidoja draudzene Ieva. Nezinu, kādu barteri abas bija norunājušas, ka Ieva bija uzņēmusies šo darbu.

10. Jana (šokolādes brūns) - viņai tā pati formula, kas Annikai.

11. Aija (šokolādes brūns) - arī viņai ir Bosa kleitas formula.

Tātad, 2 kleitas 100% manas, 6 kleitām bija jāuzada apkakles, jāsašuj viss kopā un jānoformē. Trīs tapa ar citām rokām. Izveidoju aprakstus, sabildēju visu, un devu, lai darbojas.

Te vēl būs dažas fotogrāfijas no pirmās kleitas:

Dziju meklēju ilgi, izstaigāju visas Liepājas bodes, biju domājusi jau meklēt, ko varu kombinēt, līdz beigās tirgū atradu vienu variantu, kas man precīzi derēja, pat krāsas varēju izvēlēties, kādas vajadzēja. Vienīgais - dzija ir 100% akrils, bet metrāža gana liela (100g/400m, YarnArt - Super Perlee). Vienai kleitai vajadzēja nedaudz vairāk par 4 ficēm. Tamborēts ar adatu Nr.3.5. Apkakle adīta 10 cm augstumā, dubulta. Adīta ar adatām Nr.3. Aizdarē 7 pogas.

Kad rēķināju, cik ilgi kleita top, uzņēmu laiku, cik katra detaļa laiku prasa, un cik - sašūšana kopā un apdare. Pirmajai kleitai sanāca 40h, bet reāli tās ir vairāk, ja ir jāmēra, jāzīmē, jāsaskaņo u.tml. Un darbs arī ne vienmēr iet tik ātri, kā - uzņemot laiku vienam darbiņam.

Kleitās kopā izmantoti 13 veidu motīvi. Pirmajai kleitai sarēķināju 129 motīvus, pēc tā parauga arī pārējie tika tamborēti. Bet iznāca tā, ka katras krāsas dzija bija praktiski citā rupjumā, kaut arī no vienas zortes. Un mamma, kas tamborēja, citreiz atsūtīja motīvus, kuri ir satamborēti ciešāki!!! Līdz ar to bieži bija jāpietamborē kāds vai diezgan daudzi motīvi klāt.

Te, pirmo kleitu nododot, fiksi ar mobīlo centos sabildēt pašus motīvus tuvplānā. Njā, ta tādi šķībi padevušies :D

Lielajā darināšanas trakumā piemirsu, kā arī nesanāca citas kleitas sabildēt. Te ir pēdējā, Laumas kleita tapšanas stadijā. Bildēju visgaišākajā dienas laikā, tomēr ziemā gaismas ir pamaz. Uz papīra zīmēju meiteņu auguma kontūras, resp., piegrieztni, ar adatiņām spraudu klāt pie tepiķa, un šuvu katru motīvu ar rokām kopā.

Darbs pie kleitu darināšanas man ļoti patika. Ļoti priecājos, ka to tomēr uzņēmos. Bija tiešām interesanti, jo veidoju tērpus deju studijai, kurā sapņoju atgriezties. Turklāt, tā kā pazinu gandrīz katru meiteni, kleitu domās darinātu tieši viņai, domāju, kā viņai labāk izskatītos - kurš motīvs kurā vietā jāliek, kāds zīmējums jāveido un kurā vietā šķēlumu jāveido.

Zinu, ka meitenes ir ļoti aizņemtas. Tomēr centīšos sarunāt dažas bildes tieši priekš manis. Gribas arī tādas, kas ir gaišas, un kurās skaidri var redzēt manu, kā arī pārējo darinātāju darbu.

LIELĀKAIS PROJEKTS - TAMBORĒTĀS KLEITAS BENEFICEI

2011-03-21T22:58:00.000+02:00

Šodien neko daudz nerakstīšu. Tikai beidzot ielikšu fotogrāfijas ar tamborētajām kleitām deju studijai "Benefice" no Jelgavas. Kā jau iepriekš rakstīju, pamata irdeja un ļoti liela daļa darba ir mans, kā arī kleitu tapšanā piedalījās dažas dejotājas pašas, un vienas dejotājas mamma. Drīzumā ievietošu fotogrāfijas ar kleitas tuvplāniem un detaļām, bet, šķiet, saspīlētā darba grafika dēļ, tas varētu būt tikai nedēļas nogalē.

Šodien padalīšos ar fotogrāfijām no dejas pirmizrādes 22. janvāra koncertā. Fotogrāfiju autors ir Billijs Locs.

DĀVINU GAISMIŅU

2011-03-19T17:11:00.000+02:00

Jap, Martai palika 4 gadi! Liela dūda man :) Kad saņemšos, taps arī ieraksti par svētkiem, par dāvanām un to, kā Paklausības feja prot savu vārdu turēt.

Bet tagad gribēju padalīties ar diviem jaundarbiem. Tātad, kopā viņas ir trīs. Tās ir dāvanas Martas audzinātājām un auklītei, kas kopā ar cienastu viņas dzimšanas dienā aizceļoja līdzi uz dārziņu. Jau iepriekš rakstīju, cik ļoti apbrīnoju šo audzinātāju darbu, tādēļ gribēju viņas īpaši iepriecināt.

Pirmais, dzeltenais atstarotājs, kuru jau atrādīju iepriekšajā rakstā par šiem sargātājiem, tapa audzinātājai Guntrai. Ieraudzīju lentu, sapratu, ka tas būs viņai, un sāku veidot. Dažādas variācijas bija, līdz beidot nonācu pie šāda gala varianta.

Šis man ir ļoti mīļš, tomēr beigās bija nelieli pārdzīvojumi tā dēļ, jo darbā es pagājušajās divas nedēļas rādīju, kā veidot atstarotājus, un līdz ar to arī man tapa dažādi paraugi, turklāt nākamais par iepriekšējo advancētāks. Tādēļ beigās jau vairs nezināju, vai Guntrai dāvāt šo, vai pārtaisīt citu, jo, lai arī šajā ir ieguldīts vairāk par stundu, tas tomēr ir "mazāks" par nākamajiem diviem. Tomēr izlēmu dāvināt. Palīdzēja arī Robertas mamma - viņa teica, ja parādītu visus, tad viņa noteikti teiktu, ka dzeltenais ir Guntrai, bet nu par pārējiem tā uzreiz nevarētu pateikt.

Izspriedu, ka auklītes Gintas krāsa varētu būt zilā, un no organzas auduma uzšuvu zilu rozi, vidū apvilku pogas ar atstarojošo audumu. Pogas iesaku izmantot tās ar kājiņu - tādas labāk varēs nemanāmi piešūt.

Labu laiku prātoju, kādu krāsu izvēlēties audzinātājai Laurai, biju jau nosvērusies uz melnbalto, kad audumu veikalā satiku Guntru. Viņa pirka audumus, jo visas trīs esot "kritušas uz puķu veidošanu" šobrīd. Un tā nu Guntra izstāstīja, ka Gintai zilā, Laurai violetā, bet pašai oranžā. Es jau nodomāju - oi, neesmu trāpījusi īsto krāsu, bet tomēr izrādījās, ka Guntrai ļoti daudzas krāsas šobrīd topā, dzeltenā arī joprojām.

Violetā lenta man jau bija, un tad Laurai tapa šāds domu lidojums.

Plus vēl noformējumam Martas rakstītas kartītes. Es saucu burtus, un Marta rakstīja.

KĀDĒĻ ŠODIEN IZKĀRTI KAROGI?

2011-03-18T23:53:00.002+02:00

To es šodien sev jautāju, palūkojoties pa logu. Hmm, kalendārā sarkanais nav. Sēru lentes klāt arī nav...

Ak, pareizi!!!

Šodien taču Liepājai dzimšanas diena! 386 paliek!

Pagājušajā gadā gribēju draugos salikt bildītes, bet tā arī neizdevās tajā nedēļā, tad nu šodien te padalīšos ar manis un Mārtiņa uzņemtajām bildēm pēdējo trīs gadu garumā, kamēr dzīvojam šeit. Skaista ir mana pilsēta. Atceros, daudzu gadu garumā teicu, ka Liepāja ir mana sapņu pilsēta. Tā nu arī šeit tagad dzīvoju. :)

Lūk, universitāte, kas grezno pilsētas centru:

Tā kā vēlējos parādīt pašu pilsētu, cik tā ir skaista, tad centos izvairīties no fotogrāfijām ar mums pašiem. Tomēr man ļoti patīk dekorācijas svētkos. Te - Lieldienu zaķa vilcieniņš 2009. gadā.

Un lieldienu olas ar cālīšiem gadu iepriekš.

Valsts svētkos 2008. gadā karodziņi vējā griezās kā dzirnaviņās.

Un pats Zatlera kungs bija atbraucis parādi komandēt.

Gaismas tilti tika krāšņi un koši iediegti 2008. gadā.

Katru gadu Ziemassvētku laikā bērni pir Kurzemes var izbaudīt priekus piparkūku pilsētiņā - skraidīt un slēpties namiņos un šļūkt no ziemeļbriežu muguru slidkalniņiem.

Un arī svētku salūts Jaungadā ir krāšņš.

2009. gada vasarā notika tāds interesants pasākums kā Boubble Flash Mob. Pēkšņi pie Kurzemes saradās cilvēki ar burbuļpūšamajiem un sāka pūst burbuļus. Ha, es jau gaidīju ar fočiku rokā.

Viens no skatiem, kur acs aizķeras, iebraucot pilsētā, ir Tirdzniecības kanāls ar lielo, zilo kuģi tajā. Šķiet, tas visu laiku ir uz vietas.

Ja esam tikko iebraukuši pilsētā no Rīgas, tad kreisajā pusē no mums Liepāju ieskauj Liepājas ezers. Te tas laiskojas saules rieta zeltainajos staros.

Bet pa labi plešas zilā jūra. Cik gan dažāda tā var būt! Šeit visas bildes ir tapušas prakstiski no viena punkta (no viena izejas celiņa uz jūru pie XL Salas) dažādos gados, dažādos dienas laikos, dažādos gadalaikos.

Bet te - Karosta. Arī dažādi gadi un gadalaiki. Ziemas bildes ir bildējis Mārtiņš šajā ziemā - trīs nedēļas iepriekš.

Un vēl ziemīgais logs no slimnīcas loga divus gadus atpakaļ.

P.S. Un šovakar arī sniga sniegs - mums ir balti svēkti!

P.S.S. Un tomēr ielikšu arī šo bildīti. Dažas dienas pirms Tās dienas gāju un domāju, kas tad mums bija tāds kopīgs. Nez, kādēļ tādas domas toreiz nāca prātā. Jo zinu, ka kādreiz to biju prātā likusi kopā. Vēlāk, kad tika daudz rakstīts par šo notikumu, tad sapratu - mēs tak abi esam ūdensvīri, nedaudz savādāki. Un nu mums ir viena kopīga diena: man - atnākšanas, viņam - aiziešanas. Aizgāju pie piemiņas vietas, vienā rokā divas rozītes, otrā - mana dzimšanas dienas torte...

Un jā, bija arī viens kopīgs notikums. Bija 2003. gada Eirovīzija. Es dejoju meitenei, kura palika rezervistos. Grīnrūmā sēdēju tieši aiz viņa. Kad paziņoja rezultātus, protams, lekšana gaisā, hajs, un viņš fiksi pagriezās pret mani, paprasīja: "Vari, lūdzu, paturēt?", un iedeva man savu telefonu un šķiltavas. Un aizskrēja. Intervijas, apsveikumi. Kādu pusstundu gaidīju. Telefonā ap 50 neatbildētu apsveikuma zvanu. Pēc tam, kad beidzot uzmeklēju viņu, viņš tik fiksi mani apskāva, ka es nošmulēju viņa balto žaketi ar savu koši rozā lūpeni. "Ai, sīkums!", viņš ātri izmeta, pateicās, un aizsteidzās tālāk.

Njā, sīkas personiskas atmiņas, tomēr tās vienmēr ir bijušas patīkamas.

Un eh, kā man rīt gribas uz šo!!!!!

:) :) :)

TIK DAUDZ LABU VĀRDU!

2011-03-16T23:55:00.000+02:00

Meitenes,
esmu tik priecīga un patīkami pārsteigta!

Esmu šobrīd iekritusi darbos/darbā līdz ausīm, ka pat līdz e-pastam netieku, un pa divām gan te, gan e-pastā ir saripojuši dažādi mīļi sveicieni :)

Trīs no tiem ir šī ceļojošā dāvaniņa:

To man uzdāvināja:

Nipa,

Sixspārne un

Agnesīc.

Njā, un tagad jādomā par dāvaniņu tālāknodošanu. Hmm, process nav no vieglākjiem, kā jau citas bija atzīmējušas. Tomēr izvēlējos tos blogus, kuri patiešām liek man smaidīt, un izlēmu šādi. Dāvaniņa lai ceļo pie:

Laines - jo viņas enerģija un radošums vienmēr liek sapurināties, un pozitīvisms izraisa smaidu.

Daigas - jo viņa ir mana tuvākā (ģeogrāfiski) blogdraudzene.

Kikii - jo man fascionē viņas izvēlēta krāsu gamma un vienkāršais, skaidrais dizains.

Disney - jo viņas darbi mani iedvesmo radīt ko savu, es augsti vērtēju viņas lēmumu neblogot katru dienu kādas citas svarīgākas nodarbes dēļ, turklāt vēl viens interesants fakts ir tāds, ka Disney un manai Dārtai dzimšanas dienas iekrīt vienā datumā.

Alisaburke - jo viņas darbi ir tik koši un dzīvespriecīgi, bieži man patīk vērot attēlus gluži kā krāsu terapijā. Tehniku, kādā Alisa strādā, vēlētos kādreiz apgūt arī es.

Un te būs noteikumi:

Saņemot balviņu - pateikties par to!
Savā blogā ielikt saiti uz blogu, no kura saņēmāt balviņu.
Savā blogā ielikt balvu!
Izvēlēties piecus rokdarbu blogus, kuriem tālāk nodosiet šo balvu.
Pievienot saites uz šiem blogiem.
Izvēlētajiem pieciem balvas ieguvējiem ar komentāriem nodot ziņu par balvas piešķiršanu.

* * *

Girls, I'm so happy, and this is so pleasant surprise!

I've been so busy at my work now that I haven't ckecked my e-mail for a while. So during two days I recieved few sweet greetings here and in my mail.

Three of these are travelling gifts (picture above) I recieved from:

Nipa,

Sixspārne and

Agnesīc.

Well, so I need to think about pasing them on to. Emm, the process in not very easy, as other girls were mentioned. So I decided to hand it over to those blogs, that really make me smile. So this is my decision, and the gift travells to:

Laine - because her energy and creativeness always makes me be energetic, and her positive attitude makes me smile.

Daiga - because she is the closest (geographically) blog-friend of me.

Kikii - because her color gamut and simple, clear design fascinates me.

Disney - because her work inspires to make me something mine, I highly appreciate her decision no to blog every day because of another more important dedication, besides, there is one more interesting fact: Disney and my Darta has the same birthday date.

Alisaburke - because her works are so vigorous and vivid, often I like to observe her images just like in an art therapy; I'd like to acquire the technique she applies.

So here are the rules:

Receiving the gift to thank for it!
To place in your blog link of blog you receive the gift from.
To place in your blog the gift!
To choose five handicraft blogs to which further hand over this gift.
To add links on these blogs.
To give notice with comments on gift awarding for selected five gift winners.

* * *

Bet e-pastā mani sagaidīja divi citi jaukumi. Pirmais jau vakar no paša rīta atceļoja no Ingas:

But there were two more surprises waiting in my e-mail. The first came from Inga yesterday morning:

Un šis košums no Madaras (Puķuzirnis):

And this great thing is from Madara (Puķuzirnis):

Sirsnīgs paldies Jums, meitenes!!!

Thank you from all my heart, girls!

JAUNI ATSTAROTĀJI

2011-03-05T19:15:00.000+02:00

Pavasarī arī atstarotāji - mūsu sargātājgaismiņas - sāk ziedēt.

Šis krāšņais zieds meklē savu īpašnieci, diametrs - 10 cm.

Mana otrā zaķubroša, dāvana Anetei. 6x10 cm.

Šis ir manējais :) Diametrs - 8 cm.

Arī meklē savu nēsātāju, diametrs - 6 cm.

Šī rozīte paredzēta dāvanai, 6x9 cm.

Un arī šis zieds meklē savu saimnieci, diametrā 9 cm.

PAVASARIS PAULAS GARDEROBĒ

2011-03-04T12:38:00.000+02:00

Gribu šorīt kaut ko ierakstīt, bet negribu daudz domāt un arī laika nav daudz... Beidzot man ir darbiņš!!! Un tas šobrīd paņem milzīgu daļu mana spēka un domāšanas. (Par to nedaudz vēlāk uzrakstīšu vairāk.)

Tādēļ ielikšu pēdējo no saviem darbiņiem, biezu un siltu jaciņu pavasarim Paulai, pasūtījums.

Pirms kāda laika rakstā par pavasara gaidīšanu redzējāt milzīgo bļodu ar daudzajiem kamoliem. Jā, adīju no 6 pavedieniem, ar adatām Nr.7.

Kamēr sakomplektēju vajadzīgās krāsas, kāds brītiņš pagāja, tomēr esmu priecīga, ka sākotnējais pasūtījums neizdevās, kā biju plānojusi, jo tik un tā tad būtu vēl jāliek klāt, un maksa sanāktu lielāka. Raibulis ir Saten Color (100% akrils,100g/230m, tiešām ļoooti mīksta), klāt pieliku 4 pavedienus no milzīgas spoles dzijas, kura izskatījās kā gandrīz 100% vilna (pārtinot mērīju, lai katrs kamols atbilstu akrila dzijas metrāžai, pirms tam vēl izmazgāju), plus mīkstumam un maigumam itāļu mohēras dzītiņu (45% mohēra, 35% vilna, 20% poliamīds, 50g/443m, no veikala Carnevale - liepājniecēm tiešām iesaku iegriezties šajā Tigroņu ielas veikaliņā).

Biju nobažījusies, ka nepietiks dzijas, jo biju pasūtījusi 2 fices Saten Color, bet jaciņas lielums ir uz 90 cm. Biju pārsteigta, ka pirmā fice izbeidzas tikai puskapucē, kad jaka jau bija praktiski pabeigta. Tātad kopā jakai varēja būt ne vairāk kā 250 m. Te ir pierādījums tiem, kas saka, ka dziju darbiņam mēra tikai un vienīgi pēc metriem, neskatoties uz pavediena rupjumu.

Tā kā palika pāri daudz dzijas, kā arī, ar rupju adot, mazāk laika jāiegulda, tad uzadīju Paulai vēl dāvaniņu - cepuri komplektam. Indra, Paulas mamma, tiešām man ir brīnumklients, tad jau dāvanas pašas par sevi dāvinās... :)

Gribēju vēl parādīt, cik mīlīgi cepure izskatās, bet Dārta vispār nebija pierunājama uz bildēšanos, tādēļ te būs bilde ar Martu.

Izskalots šampūnā, šis darbiņš tik mīksts un silts kļuva, ka pašai tādu sagribējās... Un abām dūdām arī. Varbūt pa vasaru paspēšu rudenim ko uzmargot, bet kas to lai zina, atkal darbiņi rindā stājas....

Veiksmi darbos, meitenes!

Es skrienu uz pilsētu pirkt Bārbiju audumu. Daiga atsūtīja man fočenes, ka Abakhanā ir (ja nebūtu jūsu daudzu tik atsaucīgu...), tikai zaļš, būs jātaisa kolāžas :D Un vēl atradu humpaļos vienu krekliņu ar Bārbiju, tikai drusku pamēsātu un palielu. Tam izgriezīšu aplikāciju un pāršūšu uz citu. Būs smuki. Jau iedomājos savu princesi tik priecīgu... :) Tad ij negribas domāt par to, ka darba daudz... :D

UZ PRIEKŠU!!!

PASŪTĪJUMS. KUR LAI TĀDU AUDUMU ATROD???

2011-02-28T11:25:00.002+02:00

Jā, pasūtījums. Vakar tapa vēstule Paklausības fejai. Marta izdomāja tekstu, es saucu burtus, kādi jāraksta, un viņa pati rakstīja.

Mīļā, labā paklausības feja!
Lūdzu - uzdāvini man rozā - Bārbijas gultu.
Marta - es esmu ļoti laba meitenīte.

Marta jau iepriekš bija runājusi par rozā Bārbijas gultiņu, rozā Bārbijas sedziņu, rozā Bārbijas spilventiņu. Nu jā, vēl arī daudzām citām lietām tādā pašā stilā. Bet šoreiz konkrēti par gultu, it īpaši tādēļ, ka šonedēļ Paklausības feja Martai nevienu dāvanu neatnesa... (Nav jau, protams, tā uzvedība tik traka, bet tomēr ir jāmācās saprast, ka konkrēta rīcība rada konkrētas sekas.)

Martai pēc divām nedēļām būs dzimšanas diena, esmu jau sastādījusi sarakstu, ko gribētu viņai uzdāvināt, un arī šāds gultasveļas komplekts sarakstā ir. Bet tagad ir viena problēma. Izstaigāju dažādus Liepājas centra auduma veikalus, bet tur ir tikai audumi ar lācīšiem, zaķīšiem, kaķīšiem, spogulīšiem vai kronīšiem... Vēl Abakhanā nebiju, bet uz to veikalu arī lielu cerību nav.

Varbūt kāda ir redzējusi kokvilnas audumu ar Bārbijām kādā savas pilsētas veikalā?

Varbūt kāda var man palīdzēt?

Varbūt varam ko sarunāt?

Gribēju vēl parādīt Martas stūrīti. Iedomājos, ka varu taču saspraust kādus mājās veidotus darbiņus, lai istaba dzīvāka, interesantāka. Te var redzēt, kā dzīvojam. Meitenēm joprojām abām ir redeļu gultiņas, viena blakus otrai, abām patīk, un tālāk kreisajā pusē ir mūsu lielā gulta. Kāds pleķītis brīvs jau paliek ar' ;)

MINKĀNI - SO SWEET...

2011-02-27T00:09:00.000+02:00

Būtu daudz kas te jāsaraksta, jāsaliek. Zinu, ka ir meitenes, kuras gaida konkrētus ierakstus (varu pačukstēt, ka šodien beidzot dabūju tamborēto kleitu bildes no koncerta!!!), bet ir jau vēls, un arī noskaņojums nav tāds, lai tagad varētu nopietni strādāt...

Tomēr gribēju padalīties ar tādiem riktīgi mīlīgiem atradumiem - vakar Dārta klēpī dīdījās, tādēļ pameklēju mincīšu bildītes. Viņa bija starā :D Un tām pa starpai parādījās dažas ar mincīšiem un dzītiņām. Pēc tam jau tīšām sāku meklēt šadas fotogrāfijas. Padalīšos arī ar jums - pasmaidiet! ;)

avots


maza skulptūriņa

Bet te - kūkas:

avots

LAIKAM TOMĒR GAIDU PAVASARI...

2011-02-23T21:55:00.001+02:00

Jā, laikam tā tomēr ir. Kaut gan es tadu terminu kā mīļākais gadalaiks nelietoju. Jo katram gadalaikam ir sava burvība. Pavasarī mani uzmundrina tikko saplaukušu lapu svaigais zaļums trīs dienas pēc spirdzinoša lietus. Vasarā izbaudu brīvību, ko man sniedz siltums (bet ne karstums), plānās drēbes un prieks par krāšņo pasauli visapkārt. Rudenī piesātinātās krāsas un vēji rada jaunu iedvesmu. Ziemā balts sniegs, tīrs gaiss un skaidrās debesis noskaidro domas un prātu.

Bet šobrīd tiešām gaidu pavasari. Ne tādēļ, ka ziema apnikusi, bet zinu, ka pavasarī mūs gaida pārmaiņas. Kaut nelielas, bet tomēr - esmu jau pēc tām noilgojusies, gandrīz vai izslāpusi.

Pavasara gaidīšanu var redzēt arī manos darbiņos:

Tikko izveidotais Martas džemperītis nevilšus patrāpījās zaļš. Jaunākais adāmais darbiņš ir pasūtīts zaļā krāsā - ļoti bieza jaciņa pusotru gadu vecai meitenītei, pavasarim; visas redzamās dzijas ietilpst vienā pavedienā, kopā 6 diegi. Lai tos varētu savaldīt, saliku vienā bļodā, kas arī izrādījās zaļa. Lielie kamoli ar gludā pavediena dziju paliks pāri, plus vēl viens tāds skapī stāv, tad nu domāju, ko no tiem patapināt sev, jo arī man pašai kārojas kaut ko zaļu - vai nu zaļas galda sedziņas mājās, vai zaļu šalli vai lapiņu lakatu pavasarim, vai zaļu džemperi (atradu vienā veikalā ļoti mīkstu angoras dziju tādā pašā krāsā, varētu likt divus pavedienus kopā, sanāktu burvīgi silts un mīksts džemperis). Njā, šobrīd tikai sapņoju. Ceru, ka tad, kad tikšu pie darīšanas, resp., kad pasūtījumi beigsies un varēšu arī sev ko uzcakināt, pavasaris vēl nebūs beidzies...

Mmm, burvīgus Jums sapņus, meitenes.... :)

JAU PAVASARIS MŪSMĀJĀS!

2011-02-22T01:15:00.001+02:00

Nu, gandrīz pavasaris.Martai uzziedējis topiņš. Īstenībā ar šo ierakstu atkal gribēju noķert divus zaķus vienā reizē. Bija pienākusi nākošā sestdiena, kad pie Martas lido Paklausības feja, kā arī gribu ar otru darbiņu piedalīties Irēnas un Aijas rīkotajā Re-darbu konkursā.

Lai darbs atbilstu visiem konkursa noteikumos paredzētajiem punktiem, izvēlējos pārveidot vienu Martas topiņu, kurš jau labu laiku stāvēja rindā uz pārvērtībām. Kāpēc stāvēja rindā? Jo tam uz vēdera ir attēlos maziņš vienacu briesmonītis. Marta vienreiz pat jokojoties muka no viņa :D Un man arī tā īsti pie sirds negāja. Sākumā bija doma pārvērst to par Samsamu, pēc tam apšūt ar kruzuļiem, tomēr beigās izvēlējos to vienkārši brīvā formā izrotāt ar dažādiem ziediem un dekorācijām.

Darbiņam ir vajadzīgs:

topiņš, kuru vēlamies izrotāt;

dažādu saskanīgu krāsu un veidu lentes un mežģīnes;

dažas pērles;

pieskaņotu krāsu diegi un adata šūšanai;

aptuveni trīs stundas laika;

nedaudz pacietības un brīvs domas skrējiens ;)

Tā kā visi vajadzīgie materiāli bija man mājās, darbiņa cenu ir grūti noteikt. Ja nerēķina topiņu, tad materiālu izmaksas noteikti ir zem 1 Ls.

Lūk, darba gaita. Pamazām aizpilda nodomāto laukumu brīvā formā:

Zaļās un mazās brūnās rozes ir veidotas pēc šīs un šīs pamācības. Eh, nevaru vairs īsto atrast, pēc kuras rozes taisu (domāju, ka biju saglabājusi...), bet pamatu pamats šajās pamācībās ir. Vienīgi, es visā rozes darināšanas laikā katru ziedlapiņu piešuju. Kā noloku pirmo trīsstūrīti un sarullēju, tā uzreiz to nostiprinu ar diegu, un katru locījuma vietu piešuju. Lai nekustās, lai labi nofiksējas un nejūk ārā. Pirmā zaļā roze ir gludi locīta, bet otrā, zemākā, ir tā nedaudz nekārtīgi vīta. Mazās zelta rozītes ir veikalā pirktas, bet tās tiek taisītas pēc tā paša principa, vienīgi fiksētas ar līmi nevis diegu. Tumšbrūnie lapu vilnīši ir veidoti pēc šī principa, tikai ļoti novienkāršoti, ar vienu diegu.

Nedaudz izdomas un darba, un - gatavs!

Un te mana princese. Teica, ka esot Paklausīgā feja :D

Šeit gan diez ko paklausīga neizskatās... Gadās arī tā :D

teksts

PEĻU DEJU DEJOSIM!

2011-02-19T14:30:00.000+02:00

Hū, beidzot esmu tikusi pie ieskanētām Martas Ziemassvētku pasākuma bildēm no dārziņa!!! Jā! Tātad beidzot ir jāpabeidz stāsts par Ziemassvētku laika darbiņiem. Un to arī daru. Šķiet, ieraksts laikam sanāks vairāk tāds kā pašai priekš sevis un maniem tuvajiem, tomēr - pamielojiet acis ar interesantām bērnu bildēm! Te būs gan profesionāla fotogrāfa fotogrāfijas, gan Robertas (Martas labākās draudzenītes mammas) fotogrāfijas, gan dažās manējās, kas tapušas atkal ar mob.tel.

Tātad, vispirms par rokdarbu tēmu. Audzinātājas bija izdomājušas ļoti interesantu ludziņu ar daudzām dziesmiņām, dančiem un dzejolīšiem. Martas grupiņai ir ļoti paveicies ar audzinātājām, apbrīnoju viņu darbu! Grupiņā ir 24 bērni, un tā kā tā ir jauktā grupiņa, tad 12 no tiem ir 3/4 gadīgi, un otri 12 ir 5/6 gadīgi. Tas nozīmē, ka paralēli ir jāsagatavo un jāstrādā ar 2 programmām!!! Turklāt audzinātājas un auklīte ir ļoti mīļas, un bērni labprāt iet uz dārziņu.

Nu, lūk, gandrīz visi mazie bija pelēni, tādēļ bija jāgatavo peļu maska. Protams, neapmierinājos ar ietekumumu, ka var tak arī ar vienkāršu papīra vainadziņu pietikt, jo zinu, ka citiem bērniem mammas arī būs pacentušās, un Martai noteikti pašai (un man arī) patiktu kārtīga maska. Tādēļ kā blūzīti izmantoju iepriekš pašūto, uzšuvu vēl klāt pelēkus svārciņus ar gaiši rozā kruzulīti (nogriezu vienai savai pārāk garai kleitai, kura prasa restaurācijas darbus, apakšmalu), un uzadīju peļu cepuri un asti ar banti.

Atcerējos, ka manos kāmja krājumos ir bildes ar foršiem peļu mazuļiem, bet diemžēl nebiju saglabājusi linkus un nevarēju vairs atrast oriģinālus un to aprakstus, tādēļ domāju pati, kā cepuri dabūt gatavu. Padalīšos ar tām divām fotogrāfijām:

Šādi sākas izrāde: saimniece ada džemperi (aukīte bija paņēmus parastu džemperi un to aptinusi ap adatām, pielikusi klāt kamolu un "adīja" :D) un Incis dzijas kamoliņu tin:

Un tālāk iet viss trādirīdis:

Te ir lielā kopbilde visiem bērniem ar Ziemassvēktu vecīti:

Bildes ar auklīti Gintu, audzinātājām Lauru un Guntru, un Robertiņu.

Tam visam pa vidu arī es ar Dārtu:

Marta ar dāvanu un ar tanti (manu māsu) Ievu.

Un pašās beigās āfterpārtijs grupiņā:

Un Marta ar melno vēderu pēc kūkas notiesāšanas:

LAI JUMS PRIEKA PILNAS BRĪVDIENAS!

RE-DARBU KONKURSAM - HELLO KITTY SOMIŅA

2011-02-12T15:45:00.002+02:00

Arī es izlēmu piedalīties Irēnas rīkotājā RE-DARBU konkursā. TE var apskatīties citu meiteņu iesūtītos darbus.

Tā kā mūsu mājās uz dzīvi ir apmetusies Paklausības feja, un viņa solīja par paklausīgu uzvedību Martai katru nedēļu uzdāvināt kādu dāvaniņu, tad izlēmu dāvanas gatavošanu apvienot par piedalīšanos konkursā. Ui, ideju bija ļoti daudz, beigās divas apvienoju, un rezultātā iznāca Hello Kitty somiņa ar ziedu un atstarotāju.

Jāsaka, ka pašu somiņu Marta bija dabūjusi no Ziemassvētku vecīša pirms diviem gadiem, bet pēc mazgāšanas aplikācija (spīdīga zvaigznīte ar pūciņām apkārt) sabojājās nedaudz, un vīrs to noplēsa un izmeta. Bijām jau ar Martu runājušas, ka tur būs kaut kas virsū jāuzšuj, lai varētu ļaudīs iziet, un nu viņai Paklausības feja pa nakti bija sarūpējusi Hello Kitty, kas šobrīd ir ļoti topā.

Tātad, kas ir vajadzīgs šādas dāvanas pagatavošanai:

Somiņa
Hello Kitty šablons
atstarojošā lenta (atbilsoši aplikācijas lielumam, manā gadījumā 5,5 x 5 cm)
somiņai pieskaņotas krāsas organzas apļi (2 tomšrozā, 1 gaišrozā)
tilla aplis
garenas melnas pērlītes (3)
baltas apaļas pērlītes
10 cm smalka lente
pērlīte puķes formā

Papildus darba rīki: adata, diegs, šķēres, tējas svece.

Izmantotais laiks: kopā ar gatavošanos - ap 3 stundām.

Aptuvenās darba izmaksas: vairs neatceros, cik maksaja somiņa, varēja būt ap latu, pārējie materiālu krikumi kopā sanāk ap 20 sant., tātad kopā - 1,20 Ls.

Darba gaita:

1. Ar sveci apdedzina organzas apļiem malas, tīši tās veidojot nelīdzenas, ziedu formā.

2. Tilla apli saloka pa diognāli uz pusēm, un tā vēl divas reizes, nogriež apaļi augšējo malu, izveidojot zieda formu.

3. Izgriež no papīra Hello Kitty šablonu, to pārzīmē uz atstarojošās lentas kreisās puses un izgriež.

4. Kārto vienu uz otras organzas un tilla puķes, tās vidū nedaudz sadiedz, lai turas kopā. Liek virsū Kitiju no atstarotāja, kurai vispirms ir atzīmētas acu un deguna vietas.

5. Kā pirmās piešuj melnās pērlītes acīm un degunam.

6. Turpina ar balto pērlīšu šūšanu, atstājot ~ 1 mm atstatumu no atstarojošās lentes malas.

7. Kad visas baltās pērlītes piešūtas, izveido pušķīti no lentes un to piešuj attiecīgajā vietā. (Man mājās bija tikai smalka atbilstošas krāsas lentīte, tādēļ to veidoju pušķī un rotāju ar puķu pērlīti)

8. Visbeidzot gatavo aplikāciju piešuj pie somiņas. Šuvumus veic atkal caur atstarojošo lenti tajās vietās, kur pērlītes piešūtas. Bet jāuzmanās, lai dūrieni ir precīzi, jo pavisam sīka neprecizitāte var novirzīt pērlīti no līnijas (kā tas redzams manā darbiņā vienam Kitijas vaidziņam, bet to es ievēroju tikai, kad biju jau darbu pabeigusi).

Lūk, mana princese, priecīga par tikko atrasto dāvanu:

Bet pa dienu rīkojām fotosesiju.

Šoreiz fotogrāfijas citā kvalitātē, jo māsas kursabiedrene uz brīvdienām aizdeva savu mazo Canon.

Paldies, Saša!

Un ceru, ka kādu šis apraksts iedvesmos radīt ko savu!

VAI KĀDAM IR LIEKA FOTOKAMERA?

2011-02-09T00:38:00.002+02:00

Sveikas, lasītājas! (atvainojos, ja varbūt te tomēr ienāk arī pa kādam stiprā dzimuma pārstāvim...)

Tomēr saņemšos uzdot šo vienu jautājumu:

Vai kādam ir lieka fotokamera?

Tā gadās ar mobīlajiem - tiek nopirkts jauns telefons, bet vecais un vēl diezgan labais draugs stāv skapī vai atvilktnē un viens pats skumst. Varbūt kādam tā ir ar kameru? Digitālo. Visparastāko. Maziņu. Kas vēl tīri labi darbojas. Ik pa laikam esat lasījušas, ka aizbildinos ar bildēm, kas fočētas ar kameru mobīlajā. Nu jau gads ir apkārt, kopš man šāda situācija. Nu nav tas pats labākais variants...

Šobrīd diemžēl nevaru pat lētāko variantu veikalā nopirkt, uz lombardiem netīk iet, jo tur nekad nevar zināt, cik ilgi fočiks lietots, kā arī tur liels uzcenojums.

Tādēļ tā pieticīgi jautāju te: varbūt ir kāda/kāds, kam ir lieka, neizmantota, vairs nevajadzīga, bet vēl tīri laba kamera. Ja ir, padodiet ziņu, varbūt varam ko sarunāt! :):):)

baiba.vigule@gmail.com

Eh, ja nu reiz par kamerām, tad ir man arī viens maziņš sapnītis. Vasarā sapratu, ka mana nākotnes sapņu fotokamera būs Nikon firmas. Par nevienu citu firmu nebiju dzirdējusi tā, ka vajag to un tikai to. Tādēļ vienam man zināmam fotogrāfam jautāju, ko viņš man no Nikon ieteiktu. Pēc manām vēlmēm un vajadzībām viņš man kā pirmo (ar ko sākt) piemeklēja Nikon D60 ar Nikkor AF-S 18-55mm VR lēcu. Tas nekas, ka no tā visa šobrīd neko nesaprotu, bet zinu, ka diezgan drīz pienāks brīdis, kad man tas viss (un vēl vairāk, kā spēju iedomāties) būs, un to visu ļoti labi pārzināšu. :) Te, lūk, šī kamera:

Lai jums jauka nedēļa, meitenes!

MELNBALTAIS SVĒTKIEM

2011-02-01T23:49:00.000+02:00

Hū, šis gan bija skrējiendarbiņš. Martai vajadzēja melnus svārkus/bikses un baltu blūzi dziedāšanā koncertiem. Izrādījās, ka man nekā tāda mājās nebija. Par summu, kura man bija makā, neko jēdzīgu nopirkt nevarēju. Nācās pārskatīt krājumus, un tajos atradu svārkus, kas man beidzot (!!!) bija palikši par lielu. No tiem tapa vienkārši svārciņi. Vēl atradu krājumus ar vīra orķestra krekliem, kurus viņš 100% nekad vairs neuzvilks, un viens krekls pārtapa blūzītē.

Tāda, lūk, mana smaidīgā princese! :) Svārki vienkārši: augšdaļa taisna, kurai klāt piešūts liels volāns. Arī blūzei vienkārša, taisna piegrieztne. Viduklis un piedurkņu gali savilkti ar gumijotu mežģīni, kakla izgriezumam tā pati mežģīne apšūta, tikai nesavelkot. Arī matu lente no šīs mežģīnes.

O, Martai ansamblī bija veseli četri Ziemassvētku koncerti pēc kārtas - 2 dienas kopā ar tautas dejotājiem, un 2 dienas tikai ansambļa dziedātāju vecākiem. Biju uzaicināta uz pirmo ansambļa koncertu, todien bildēju ar audzinātājas kameru. Tikai otrā dienā attapos, ka varu arī ar savu mobīlo kādu bildīti noķert. Tādēļ no koncerta te ir tikai caur durvju stiklu bildētas bildītes.

Koncerta beigu daļā ienāca Martas audzinātāja, tērpusies kā sniegavīrs. Bērniem tas bija liels pārsteigums. Nav nemaz jāmin, ka mazie nemaz neatpazina :D Tomēr beigās nobildēju iekšā pie egles arī. Šajā bildē visi ir Martas grupiņas ansamblinieki. Otra mazā čiepa ir Martas labākā draudzenīte Roberta.

Jā, tas ir otrs no iemesliem, kādēļ kavējos ar darbiņu atrādīšanu, jo fotogrāfijas no citiem sanāk ļoti vēlu dabūt. No Robertas mammas tās ar egles iedegšanas svētkiem tikai pēc Jaungada dabūju, bet no audzinātājas vēl Ziemassvētku koncerta bildes nav. Šodien beidzot dabūju pasūtītās bildes no grupiņas Ziemassvētku pasākuma, kuras profesionāls fotogrāfs bildēja. Drīz būs arī tās, tikai jāatrod, kur lai ieskanē.

SĪKDARBIŅI

2011-02-01T10:00:00.000+02:00

Nosaucu šos par sīkdarbiņiem, kaut arī nemaz tik sīki tie nav. Tā kā apņēmos sarakstīt par padarīto hronoloģiskā secībā, tad arī vārdu turu. Kā jau minēju, šobrīd manas bildes top tikai ar mob.tel, tādēļ ilgi domāju, likt vai nelikt, tomēr pašus darbiņus gribas parādīt. Lai nu iet!

Pirmā ir atstarotāji. Nu nepatīk man tie karināmie bļembaki. It īpaši, ja tie jāliek pie greznas somas vai klasiska mēteļa. Jau sen bija doma kaut ko skaistu izveidot, bet saņēmos tikai pēc kāda telefona zvana. Piezvanīja paziņa, un teica, ka darbā viņām būšot Ziemassvētku tirdziņš, bet tā kā viņa pati neko negatavojot, tad piedāvāja paņemt manus darbiņus. Tad nu līdzās dažādām ziedu piespraudēm, bērnu džemperīšiem u.c. lietiņām iedevu līdzi "svaigi" izveidotus atstarotājus. Protams, kārtējo reizi bildēti vēlā vakarā pēc pabeigšanas, jo tūliņ tie bija jāatdod. Nākošo reizi būšu gudrāka un izmantošu pašgatavotu Gaismas kasti, ko savā blogā "Mammas rokas" apraksta Laine, kamēr tikšu pie kārtīgas.

Tie ir pirmie eksperimenti. Kad saņemšos, taps vēl. Melno filca piespraudi nopirka, balto un rozā uzdāvināju, palikušas abas sarkanās.

Un otra lieta, kuru steidzu padarīt pirms svētkiem, ir - beidzot uzadīju šalli Birutiņai. Pavasarī viņa man atnesa kādu sen, sen, padomju laikos no kādām aizjūras zemēm pārvestu un sataupītu dziju, 4 fices. Tapa cepure entrelac rakstā. Palika dzija pāri, un nu tik tagad attapos, ka vēl šalle bija jāuzada. Dzija pēc taustes šķita kāda sena sintētika, bet vēlāk attapos pavediena galam pielikt uguni - vilna, vai vismaz lielākā daļa! Un tas mani patīkami pārsteidza.

Berete ir ar garāku malu sviķelī, bet Birutiņa to izvēlējās nēsāt šādi.

Un te - šalle. Cepurei dzija izmantota divās kārtās, šallei - vienā.

JAUNINĀJUMS MANĀ "'MĀJĀ"

2011-01-29T21:43:00.000+02:00

Varbūt ievērojāt, ka tuvojoties "Benefices" koncertam, labajā pusē kā pirmo ierakstu biju ievietojusi koncerta afišu ar saiti uz vietni ar vairāk informāciju. Tagad tuvojas vēl kāds ļoti interesants un man nozīmīgs/zīmīgs koncerts, par kuru gribu arī jums pastāstīt. Tādēļ izdomāju, ka ieviesīšu jaunu lietu savā emuārā - parādīšu arī jums to, kas man liksies interesants, un ko pati gribēšu apmeklēt. To meklējiet emuārā labajā pusē, pašu pirmo ziņu.

Tātad, ko es šoreiz iesaku:

Nacionālo Bruņoto spēku orķestra un bigbenda koncertu, veltītu Latvijas armijas pirmā kara orķestra dibināšanas gadadienai. Ja esiet Ventspilī nākošajā piektdienā, noteikti aizejiet! Arī mēs skatīsimies, kā no Liepājas tajā dienā varam tur nokļūt. Kopš 2004. gada esmu tikai vienu gadadienas koncertu izlaidusi, kas pagājušajā gadā notika Madonā. Diemžēl bija pārāk tālu, it īpaši tādēļ, ka Dārtiņai bija tikai pusgads.

Katrs šāds gadadienas koncerts ir īpašs, jo tajā orķestri rāda pašu labāko no tā, ko gada laikā apguvuši, un katrs ar kaut ko spēj pārsteigt. Kad pirms pusotra gada likvidēja divus armijas orķestrus, atstājot tikai vienu, plus izveidojot bigbendu, domāju - ko gan tāds bigbends spēs parādīt... Es pat īsti nezinu, kādēļ man tādas domas bija radušās, jo taču vairākas reizes biju dzirdējusi NATO bigbenda un vēl citu militāro bigbendu sniegumu! Tagad pašai kauns par šīm domām... Jo pagājušā gada rudenī abas ar Martu tikām tepat Liepājā uz mūsu bigbenda koncertu. O, tas tik bija kaut kas! Mūziķi profesionāli, sniegums patīkami viegls un ar savu devu humora. Bauda! Un arī orķestra sniegums ir ieguvis pavisam citu nokrāsu, jo rīdzinieki tikuši pie cita diriģenta, resp., bijušā Jūras spēku orķestra "galvas". Tiešām iesaku!

Te varat apskatīt koncerta afišu (palielināt variet, uzklikšķinot). Kā arī, ja vēlaties uzzināt papildus informāciju par koncertu un tā programmu, meklējiet to šeit.

ŠĪ GADA SIMBOLS + GAISMIŅA = ZAĶU ATSTAROTĀJMEITENE

2011-01-27T23:39:00.002+02:00

Biju solījusies, ka tagad salikšu pa vienam visus darbiņus, ko Ziemassvētku laikā sadarīju, tomēr nedaudz pa vidam tam iespraukšos ar kādu citu, pavisam svaigu darbiņu. Tā ir zaķu meitene - atstarotājs.

Ar ideju jau decembrī staigāju, bet daudzo darbu dēļ tā arī netiku pie tās realizēšanas. Zināju, ka ap šo laiku Sofijai, meitenītei, kuras vecākiem palīdzu ielauzīties spāņu valodā, ir dzimšanas diena, tādēļ izlēmu pirmo izveidot tieši viņai. Tā kā konkrētu datumu nezināju, taisīju uz šodienu, tā teikt, Sofijai viņas dzimšanas dienā no manis manā dzimšanas dienā. Un kļūdījusies nebiju - viņas svētki ir dienu pirms manējiem.

Nu, lūk, zaķis atstarotājs. Pašai ļoti patīk. Centos sabildēt, cik nu labi spēju.

Zaķēna garums ir gandrīz 10 cm. Izgriezts no atstarojošās lentes un uzšūts uz divām kārtām filca auduma. Ar kustīgām ačtelēm. Un otrā pusē - piespraudīte.

***

Bet man šajā dienā - glāze šampanieša, kūka......

Avots te.

...un dāvanas..... :))

CEPURE RŪĶENĪTEI

2011-01-26T11:02:00.000+02:00

Nu ko, tātad solītā atskaite par Ziemassvētku laikā paveikto.Hronoloģiskā secībā. :)

Marta dzied dārziņā ansamblī "Liepājas dzintariņi". Pirmais koncertiņš viņiem bija uz Valsts svētkiem, bet tas bija domāts tikai dārziņa bērniem. Pirmais lielais, ko varējām redzēt arī pārējie, bija pavisam liels un publisks - Liepājas pilsētas lielās egles iedegšana! Pasākuma sākumā bija koncertiņš, kurā piedalījās dažādi dziedātāji, bet uz pašu egles iedegšanu uz skatuves kopā ar Liepājas mēru Uldi Sesku un svētku vecīti kāpa mazie bērndārznieki. Arī Marta.

Foto: Egons Zīverts

Foto: Aigars Prūsis

Foto: Egons Zīverts

Kā jau kārtīgiem rūķiem pienākas, viņiem vajag rūķu cepuri. Meklēju, kas mājās ir. Atradu baltu poliakrila ficīti (50g) un nelielu kamoliņu sarkanas vilnas. Nācas piepirkt klāt fici sarkana akrila, adot ņēmu 2 pavedienus akrila, vienu vilnas. Balto adīju kreiliskā rakstā, un tas izskatās pēc pūkaina auduma, saliku to dubultā, un tālāk turpināju cepuri uz augšu. Marta pasūtīja, lai stāv kā tornītis uz augšu. No rīta bija dikti priecīga par jauno štāti. Vēlāk, kad izmazgāju, cepure palika mīkstāka, un spice uz augšu vairs nestāvēja, toties cepure gan mīļa. Līdz pusjanvāim ar to nostaigāja. Te var redzēt, kā viņa pirmajā dienā dodas uz dārziņu:

Te Marta visa lielā bērnu pulka priekšgalā kopā ar skolotājiem gatavojas kāpt uz skatuves, tūliņ aiz Mēra kunga. Kā arī mazie kopā ar Nilu Īli un vēl vienu perkusionistu - Marta dīdās vien gar džambīti, un vienu brīdi nebija no tā dabūjama nost, kaut arī muzikantam jau jāspēlē...

Un te - mazas bildītes. Viena - runājot egles iedegšanas buramvārdus, un otra jau ar iedegtu egli.

Un te Marta ar savu labāko draudzeni Robertu no dārziņa pie lielās svētku egles.

Te, braucot mājās no pasākuma, gribēju uztaisīt vēl kādu smuku bildīti ar Martu - rūķi, bet nu sanāca šādi. Citreiz nu nekādi nevaru viņu tā smuki nobildēt, jo prātā tikai ķēmošanās :D

Bet te - arī Dārta labprāt par rūķi pārtop:

Hmmm.... Brīžam ir tik grūti izvēlēties fotogrāfijas, kuras likt blogā.... Reizēm rūpīgi izvēlos, citreiz lieku visas, kuras patīk, jo šī tomēr ir mana dienasgrāmata, kuru rakstu arī sev pašai. Citreiz taisu kolāžas, lai nav tik daudz bilžu, kā arī lai kvalitāte izskatās labāka, jo jopojām manā rīcībā ir tikai mob.tel.

Kā jums, meitenes, ar bildēm?

MICE MĀSAI

2011-01-25T17:01:00.000+02:00

Kamēr vēl gaidu bildītes no Benefices koncerta, beidzot man ir brīvs brīdis, lai padalītos ar Jums ar tām lietiņām, ko esmu paveikusi kleitas veidošanas starplaikos. Sāksim ar Ziemassvētku dāvanu māsai. Tiesa gan, tas ir pats jaunākais darbiņš, tapis tikai pagājušajā nedēļā :D bet tas nekas, tik un tā dāvana. :D

Vienkārša cepure vienkāršā rakstā, valkājama no abām pusēm.

Dzija: Wendy (15% vilna, 85% akrils, 100g/190m), divās kārtās, līdz ar to izlietoju 1,5 fici.

Adatas: Nr.4,5

Vēl neesmu redzējusi, kā māsai izskatās, bet pēc pirmjām atsauksmēm, šķiet, tomēr būs vajadzīgs arī vēl bumbulis. :)

* * *

Vēl ielikšu divas ziemīgas bildītes. Kā man patīk Ievas zīmētais logs! Kad snieg sniegs, tad eju skatīties caur to, jo tad tiešām ir sajūta kā pasakā :D Gribēju nedaudz uzburt šo sajūtu. Diemžēl dejojošās sniegpārsliņas mana telefona kamera nespēj notvert, toties kopējā aina ir :)

MISSONI WINTER COLLECTION 2010

2011-01-13T23:16:00.001+02:00

Stāsts par kleitām sākās ar deju studijas "Benefice" vadītājas Annikas vēstuli draugos. Viņa bija ieraudzījusi žurnālā "Pastaiga" (2010. g. septembra numurs) tērpu, un viņai radās kārtējā forši trakā jeb trakoti foršā ideja. Kleitas meitenēm šādā stilā. Lūk, attēls no žurnāla:

Biju ļoti priecīga, kad beigās tika izlemts, ka kleitas tiks vecākās grupas meitenēm, tām, ar kurām es 8 gadus kopā nodejoju, kā saku, no otrās nodarbības. Pieņēmu šo izaicinājumu. LIELS izaicinājums. Kopā 11 meitenes. Četras no viņām kleitu darināja pašas, vai bija sarunājušas kādu citu, kas viņām to izveido. Es pilnībā izveidoju 2 kleitas, piecām man atradās palīgs - mamma meitenei no "Benefices", kas satamborēja motīvus, kurus man bija jāsašuj, bet pašās beigās vēl viena meitene man iedeva savus motīvus, lai pabeidzu šūšanu, jo - sesija, sesija...

Tātad manā kontā projekts un astoņas kleitas. Kādas tieši - to gaidiet ierakstā pēc 2 nedēļām! ;)

Kad domāju, kā lai kleitu veidoju, meklēju fotogrāfijas netā. Ui, grūti nāca tas, līdz kamēr uzraku. Vienīgais, tagad vairs nezinu, kas tie par avotiem. Pirmavots - Itāļu modes nams Missoni. Ļoti jauka lapa viņiem. Ja iesiet meklēt ziemas kolekciju, izvēlieties "woman", un tālāk "Collection Winter 2010". 31. attēls.

Te, lūk, fotogrāfijas no dažādiem avotiem:

Biju ļoti priecīga, kad ieraudzīju šīs fotogrāfijas. Pēc tām beidzot varēju saprast, kas šis ir par apģērba gabalu.

Gaidiet, gaidiet, kas tas ir par projektu! Daudz savādāks, tomēr iedvesmots no šī tērpa.

Ielikšu vēl reklāmas plakātu. Ja esat Jelgavā š.g. 22. janvārī, noteikti ejiet uz "Benefices" koncertu, tas būs tā vērts! Tas vienmer ir tā vērts, un katrs koncerts ir arvien labāks nekā iepriekšējais. Aicinu!

22. janvārī Jelgavas Kultūras namā pl.14:00 vai pl.17:30

I DID IT, I DID IT!

2011-01-13T16:51:00.001+02:00

Tā man vakar gribējās spriņģot apkārt pa māju un saukt pilnā balsī :D:D:D

PUSGADA MARATONS NOTAMBORĒTS!

8 kleitas deju studijai. Noskatītas no Itāļu modes nama Missoni 2010 rudens/ziemas kolekcijas. Tamborētas no motīviem un šūtas kopā.

Kad būšu mājās pie sava kompīša, ielikšu oriģināla fotogrāfijas. Gatavie darbi būs redzami pēc pirmizrādes, kas notiks 22.janvārī.

Meitenes, es vakar dzēru šampanieti. Tosts arī par Jums!


Foto no šī avota.

SVĒTKU NOSKAŅĀS

2010-12-29T10:58:00.001+02:00

Sveicieni svētku laikā! :)

Un vēl, šķiet, katram no mums derētu paturēt prātā šos Martas Bārbales vārdus:

Paturi ilgāk kādu no mirkļiem,

Atrodi sirdī tam vietu,

Lai ar svētku patieso prieku

Gaišāks tālāk tu ietu.

Gribēju padalīties ar savām svētku sajūtām. Šobrīd bieži nākas dzirdēt vārdus: man nav svētku sajūtas, tagad nekas vairs nav tā, Ziemassvētki ir tik materializēti... Bet īstenībā ir tā, ka nekas nenotiek no nekā. Šorīt svētrunā dzirdēju: būs daļa cilvēku, kuri aizies mājās un viņiem būs gardas vakariņas, jo viņi būs tās sagatavojuši. Bet būs daļa, kuri aizies, un nekā - jo viņi vienkārši tās nav sagatavojuši. Tāpat ir arī ar svētku sajūtu - ja mēs gatavosimies svētkiem un paši radīsim sev sajūtu, tad tā arī būs. Ja ne - neko darīt... Jo neviens cits jau to manā/tavā vietā nedarīs.

Es atceros, kā mamma gatavojās svētkiem. Es pat īsti neko daudz nemanīju no gatavošanās procesa, toties mums bija SVĒTKI. Tā pa īsto. Ar māsu šo tēmu vēl ik pa brīdim pārspriežam. Mūsu mamma to mācēja - uzburt Ziemassvētku brīnumu. Un es arī mācos. Īstenībā daudz nemaz nevajag. Bērnu actiņas iemirdzas par sīkumiem. :) Un tad mirdz mana sirds.

Gribēju parādīt dažādus sīkumus no mūsu šīgada svētkiem.

Mēs dzīvojam Karostā. Tā skaitās tāda kā Liepājas čuhņa. Un daudzi, kas te dzīvo, arī paši tā domā. Diemžēl. Bet būs tā, kā un ko mēs domāsim. Parādīšu, kāda izskatās vide, kurā dzīvoju. Man nav nekā pret to. Tā ir pat tāda kā sava veida eksotika :D Un jūra 5 minūšu gājiena attālumā, ar molu un fortiem.

Arī mūsu kāpņu telpa ir diezgan padrūma, bez gaismas. Tomēr par spīti mājinieku teiktajam, es pie dzīvokļa ārdurvīm piekāru sarkano zvaigzni, ko biju no pagājušā gada saglabājusi, tikai nomainīju svaigās detaļas. Lai citiem arī priecīgāk.

Marta gribēja uz tās fona nobildēties :) Tumsā :)

Bieži pie mums dzīvo mana māsa, jo viņa te mācās universitātē, māksliniece būs :) Gribēju meitiņām pārsteigumu uztaisīt un palūdzu māsai, vai viņa varētu viesistabas logā sazīmēt sniegpārsliņas. Nē, papīra grieztās negribēju. Gribēju tā, it kā logs būtu pieputināts. Tā nu vienu vakaru aizgāju gulēt, bet māsa palika nomodā ar otu rokā. Cik es biju pārsteigta, no rīta ieraugot šo mākslas darbu! Arī meitenes brīnoties nāca skatīties. Ceru, daļu no tā skaistuma varēšu jums nodot:

Jā, sniegs man ļoti patīk. Un manām meitenēm arī. Uh, kā Marta var rušināties pa sniegu! Tomēr ar ratiem pa piesnigušo Liepāju ir gruti izbraukt, kaut arī mūsu rati ir kā visurgājēji. Tad nu šajās sniegotajās dienās mēs pārvietojamies, lūk, šādi (apbrīnoju vīru, kā viņš tā spēj, turklāt vēl ļoti stabili turas! es viena pati klupdama krizdama eju...):

Un te - mazas atskaņas no mūsu Ziemassvēktu vakara. Meitenēm lielā davanu vēršana un dalīšana. kā arī egles mantiņu pārbīdīšana no viena zara uz otru. Mani enģelīši :) Un es ar Mārtiņu - tam visam pa vidu.

PĀRDOMU ROSINĀTS EKSPERIMENTS

2010-12-24T00:52:00.001+02:00

Brīžam sīkums, tomēr reizēm tam ir nozīme.

Zināju, ka rievotais raksts un labiskais raksts atšķiras mērogos, tomēr dziļāk nekad par to aizdomājusies nebiju. Tomēr šoreiz tas bija svarīgi. Jau pavasarī, adot sarkano jaciņu sīkbūtnēm, nevarēju saprast, kādēļ raksts neveido taisnus leņķus, bet izstiepjas. Bet tā bija tāda sīka jaciņa, kurai nelielas nobīdes varēja pieļaut. Bet tagad man top projekts - vestes Dārtai, Martai un man pēc Baibas kvadātu džempera parauga. Baiba praktiski visu ada rievotajā adījumā, bet man parasti tas ne visai pie sirds iet, kā arī biju izvēlējusies dziju ar īsu krāsu pāreju, līdz ar to adījums sanāk diezgan raibs. Tādēļ izdomāju adīt tikai labiski vien. Biju Martai vesti jau gandrīz pabeigusi, kad sapratu - nē, tur nekāda stiepšana un staipīšana nelīdzēs, jāārda ārā un jāsāk pa jaunu. Kvardātu vidi stāvēja uz augšu kā torņi, un tas nu manām vestēm neder nemaz...

Tādēļ, pirms sākt darbu no jauna, veicu parastu eksperimentu. Uzmetu 15 valdziņus, vienu parauziņu noadīju rievotajā, vienu labiskajā rakstā, un vienam 3 rindiņas labiski, 4. kreiliski. Un tā 15 rindiņas. Un noraucu.

Te, lūk, ir rezultāts:

Platumā visi trīs paraudziņi ir vienādi (kaut arī izskatās dažādi), bet labiskais adījums ir par ceturto daļu (!) garāks nekā rievotais. Bet rievotais ir gandrīz kvadrāts. Tādēļ arī BSJ jaciņās tiek izmantots rievotais adījums. Un manai sešstūru jaciņai nākamreiz arī paēģināšu rievoto adīt, vai vismaz to, kas vidū.

Tā kā rievotais no tā otrā dikti neatšķīrās, tad vestēm izlēmu izmantot to. Tomēr nav kvadrāts, un vestēs tas ir manāms, bet manā gadījumā tas der. Martas un Dārtas vestes ir gatavas, rīt abām būs mugurā :) Mana vēl ir rindas kārtībā. Gan atrādīšu drīz :)

KĀRTĒJĀ NODEVA

2010-12-23T23:59:00.000+02:00

Runa ir par projektu "Adām priekšlaikus dzimušiem mazuļiem". Par šo tēmu jau iepriekš biju rakstījusi. Nu ir izveidots atsevišķs blogs šai tēmai.

Tā nu šoreiz Liepājas slimnīcā Ginta mūsu devumu nogādāja vakar. Arī es devu mazu artavu šajā visā (kopīgiem spēkiem liepājnieces mazuļiem bija sarūpējušas 7 sedziņas, 4 pārus cimdiņu, 8 jaciņas, 11 cepurītes un 35 pārus zeķīšu!). Noadīju vienu jaciņu. Sāku adīt jau tūlīt pēc iepriekšējā dāvanu veduma, veicās ātri, bet kādu iemeslu dēļ nepabeidzu piedurknēm galus adīt. Tā arī palika. Un te nu pāris dienu pirms nodošanas uzzināju par gaidāmo pasākumu, un ar visu savu gultas režīmu (nedaudz pārstrādājos, jo nesašķiroju darbiņus pēc prioritātēm..) ātri vien jaciņu pabeidzu.

Maza mazītiņa lelles jaciņa vienā no manis iemīļotām tehnikām sīkdarbiņiem - Baby Surprise Jacket jeb Pārsteiguma jaciņa. Krāsas ir košākas uz tīrākas dzīvē, bet nu ko var gribēt, ja tiek bildēts pusnaktī un ar manu joprojām iemīļotāko fotografēšanas rīku - mobilo telefonu :)

LAI GAIŠI, MĪLESTĪBAS UN SIRDSMIERA PILNI  ZIEMASSVĒTKI!

ATSKAŅAS NO VASARAS - GATAVOJOTIES BBP

2010-11-21T22:24:00.001+02:00

Skatos, ka man ir daudz parādu palikuši par vasaru :D

Te ir kolekcija ar 8 auduma ziediem, kas tapuši, gatavojoties Baltic Beach Party. Njā, toreiz tikai vienu ziedu pārdevu :D Toties, ievietojot draugos šīs bildītes, man parādījās vēl daži pasūtījumi. Bet par tiem kādu citu reizi. :)

1. Jolantai. Līdzās citiem pasūtījumiem.

2. Zivju ielas nakts tirdziņā iegādājās burvīga tumšmate (es joprojām brīnos, kā īstās lietiņas atrod īstos cilvēkus, jo ne viss visiem piestāv, kur nu vēl liek izskatīties apburoši...).

3. Joprojām pieejama.

4. Māsa konfiscēja. :) Viņai šī puķe tik ļoti patika, ka nevarēju to viņai neuzdāvināt. Ieva to bija gatava pat nopirkt no manis! Un tiešām - kā Ievai radīta. Dāvana vārda dienā.

5. Elīnai. Bijām ciemos pie manas draudzenes Elīnas, rādīju viņai darbiņus. Un šo puķi viņa kā ieraudzīja, tā neizlaida no rokām, tik kārtoja ziedlapiņas un aplūkoja no visām pusēm. Uzdāvināju. Arī sanāca kā vārda dienas dāvana. Un atkal kā radīta tieši viņai.

6. Šī ir tā vienīgā, kura tika nopirkta Bīčpārtija laikā.

7. Joprojām pieejama.

8. Joprojām pieejama.

VOLĀNU SOMIŅA III

2010-11-21T21:47:00.000+02:00

Tirkīzzila volānsomiņa ar piespraudi Anetei, tik liela, lai tajā varētu ielikt A4 formāta mapi. Pasūtījums.

Tāda pati, kā iepriekšējās volānsomas, tikai lielāka :)

Materiāli:

Dzijas no internetveikala Elize: Begonia (100% kokvilna, 50g / 169m; gandrīz pilnas 4 fices, diegs dubultā) un Flamenco Fir Fir (100% akrils, 50g / 20m; pusotra fice).

Oderei kvalitatīvs lina audums.

Pamatnē dubultā salīmēti divi plāno virtuves dēlīšu ovāli.

Rokturī vidū ir tumšzila saumniecības aukla, lai rokturis neizstaipītos un saglabātu apaļumu un stingrību.

Tamdoradata Nr. 4.

Varu teikt, ka šī kokvilnas dzija, Begonia, ir ļoti mīksta, labi tamborējas. Lielai somai tā der, bet ja tamborētu mazo atkal, neņemtu, jo somiņa nav stingra. Lai arī cena šai ir zema, tomēr izvēlētos labāk to, kas šai somai. Šo dziju vislētāk redzēju Kumodē, aptuveni 1,15 par fici. Abakhanā bija par puslatu dārgāk...

Viss 100% roku darbs, arī oderi un rāvējslēdzēju šuvu un apšuvu ar rokām. Anete teica, ka viņai ļoti patīkot, arī viņas draudzenēm. Prieks par padarīto :)

TIRKĪZZILAIS

2010-11-21T16:11:00.002+02:00

Sveiki atkal!

Kādu laiku neesmu rakstījusi - nedaudz vairāk par pusotru mēnesi... Tomēr kas mani ļoti patīkami pārsteidz un tai pat laikā ļoti izbrīna, ir, ka pa šo laiku mana bloga skatījumu skaits ir palielinājies par pusi: no 10 tūkstošiem līdz 15 tūkstošiem... Paldies par jūsu interesi :))

Šodien gribu padalīties ar trim tirkzīzzilas krāsas manis izstrādātiem projektiņiem, pasūtījuma darbiņiem.

Pirmais ir topiņš Dianai.

Dianai bija Ogres pusvilnas dzijas topiņš, tikai tas viņai tika uzadīts tāds paknaps. Tā kā dzija viņai patika, izārdījām un pārtaisījām. Bet lai sanāktu nedaudz garāks un brīvāks, nācās piemeklēt klāt vēl kādu dziju. Atradu plānu akrilu. Adatas Nr.3. Sen ar tik smalkām nebiju adījusi... Lai arī izmērs ~ S-XS, tomēr darba daudz :)

Sāku adīt no līnijas zem krūtīm uz augšu. Pēc tam uzņēmu valdziņus no krūšu līnijas un adīju rapiņu rakstā uz leju.

DESMITTŪKSTOŠAIS

2010-09-30T23:02:00.001+03:00

He-hei!!!

Būtu gandrīz palaigusi garām....!!!!
Tā gaidīju savu desmittūkstošo apmeklētāju... Te pēkšņi tas skaitlis tik ātri sāka tuvoties... Un nu jau šodien - 10 091
:)
Ja varētu, uztaisītu printskrīnu, lai paliek atmiņā šis brīdis, bet nekas, gan kādreiz man būs cits kompītis, kuram to varēs izdarīt. Nu atliek gaidīt simttūkstošo apmeklētāju ;)

TAURIŅU SPILVENS

2010-09-04T17:25:00.000+03:00

Reiz bija Māmiņdiena. Dana un Disney blogoja saistībā ar šo tēmu. Disney pat izveidoja e-grāmatu "Celebrating MOM", kurā apkopoja visu darbiņu aprakstus. Tur ir vērts ieskatīties!

Šajā nedēļā Disney tapa arī Tauriņu spilvens jeb Butterfly Collection Pillow, un ar tā pamācību viņa dalījās arī ar mums pārējiem. Kā es ieraudzīju šo spilvenu, tā uzreiz sapratu, ka manai mammai arī tādu vajag [jeb precīzāk jāsaka - man arī vajag, lai manai mammai tāds ir, un to viņai uzdāvinu es]. :D

Šogad nācās daudzas lietas plānot un pārplāot, tā arī braucienu pie mammas mēs ar māsu dažādu iemeslu dēļ vairākas reizes pārcēlām, līdz visbeidzot Dundagā nonācām augusta vidū. Tāda, lūk, manā izpildījumā izskatās mana Māmiņdienas dāvana mammai. (Spilvens 50x50cm).

TĒVAM UN DĒLAM

2010-09-04T14:18:00.002+03:00

Šis ir man pats pirmais pasūtījums. No Somijas :) Meitene, ar kuru kopā dejojām Jelgavā, tagad dzīvo Somijā, un gribēja līdzīgi apģērbt savus divus vīriešus. Šis arī ir pasens adījums, jau uz Lieldienām bija nogādāts Somijā.

Santa man sūtīja paraugus, kādos krāsu toņos un rakstos gribētu dēlēnam vesti, cepuri un cimdus, un vīram cepuri. Interneta veikalos meklējām dzijas, un nolēmām, ka adīšu no Musturbodē pieejamās dzijas Marathon (Katia) (25% vilns, 75% akrils; 50g / 110m; adatas Nr.3,5#). Santa izvēlējās 7 krāsas, koā 9 fices. Tāds izskatījās viņas pasūtījums (meitene pati ļoti mākslinieciska, šobrīd viņai ir savs tattoo saloniņš, viņa veido ļooooti skaistus tetovējumus):

Saņemtās dzijas krāsiņas gan diezgan atšķīrās no veikalā redzētajām fotogrāfijām:

Bet nu nekas, labi, ka Tētim patīkot dažādās kreizī cepures. Modeļi ir ļoti vienkārši, kas man bija jāuzada, bet uzdevumu ļoti sarežģīja daudzās krāsiņas un līdz ar to daudzie diegu gali, jo vajadzēja iekļaut adījumā arī pāris rakstiņu, lai nav vienkāršs labiskais.

Uzadīju cepuri puikam, Mārtiņš (Mr. Manējais) teica, ka viņam gandrīz labāk patīkot cepures kreisā puse. Tādēļ izdomāju, kā noslēpt diegu galus, lai visus apģērba gabalus varētu nēsāt no abām pusēm. Neesmu gan jautājusi, vai viņi tā dara, bet - lūk, rezultāts.

Un te mana Marta un es šajā komplektiņā.

VOLĀNU SOMIŅA II

2010-09-01T19:31:00.002+03:00

Un te vēl viena smukumlietiņa Evitai - volānu somiņa. Pasūtījums pēc komplekta "Romantikas pieskāriens" parauga. Pēc šī parauga saņēmu trīs pasūtījumus somiņai. Pats paraugs - komplektiņš, kas sastāv no somiņas, žabo un piespraudes, vēl joprojām ir pieejams.

Lūk, Evitas guvums:

Somiņa un piespraude.

Šai somiņai jauninājums - iešūts rāvējslēdzējs. Oderei izmantota ļoti kvalitatīva lina drēbe. Ir kabatiņa.

Kā iepriekš minēju, mainot roktura pozīciju, somiņu var nēsāt dažādos veidos. Lūk, divi no tiem:

Dzija: Alize - Flamenco Fir Fir (lentīšdzija, 100% akrils, 50g / 20m) - precīzi 1 fice; un 100% kokvilnas dzija Carolina (šķiet, nākošajai vēl izmantošu - ļoti labi tamborējas, nedaudz spīd, kā arī labi tur formu, ir nedaudz stingra) (50g / 125m), precīzi 2 fices; liku dubultā.
Tamboradata: Nr. 4,5#
Citi materiāli: rāvējslēdzējs 20 cm, lina audums, brošu spraudīte, koka pērlītes, somas pamatnei oderē iestrādāts plānā, lokanā virtuves dēlīša fragments. :)

TAMBORĒTA JAKA NO MOTĪVIEM

2010-09-01T18:52:00.001+03:00

Sveiciens tiem, kas ieskatās manā emuārā!

Atkal ir pagājis kāds laiciņš pēc iepriekšējā ieraksta. Biju apņēmusies, ka salikšu ierakstus par visiem darbiņiem, bet tā arī joprojām to neesmu paveikusi...

Te ir kāda jaka, kuru uztamborēju maijā. Jaka draudzenei Evitai. Mana pirmā jaka no ziedu motīviem, un no motīviem vispār. Atradu tādu modeli, kas patika, gan viņai, gan arī man, jo man pirmām kārtām ir tāds noteikums (tas gan vairāk priekš sevis), ka es daru tādus darbiņus, kuri man patīk, lai gala rezultāts izdotos lielisks :)

Nu lūk, te var redzēt gala iznākumu smaidīgajai īpašniecei mugurā.

Sākumā ir tamborēts katrs ziedu motīvs atsevišķi, ko darba gaitā pietamborē klāt jau esošajiem, tā kā liekas šūšanas, diegu galu un galvassāpju nav :)

Te var redzēt procesa vidusdaļas bildi. Ir uztamborēta puķu jaciņas krūšu un muguras daļa, un tālāk tiek darinātas piedurknes. Tikai pēc tam apjautu, ka esmu darbiņu fotogrāfēšanas brīdī ar kreiso pusi uz augšu nolikusi :D

Kā var saskatīt, dzija ir izmantota YarnArt - Lydia (60% viskoze, 40% akrils; 100g/400m) no veikala www.elize.lv, gandrīz 5 fices.

Tamboradata Nr.3#

Darbā pavadītas stundas - 20, ja nerēķina dzijas, modeļu un aksesuāru piemeklēšanu.

Jaku tamborēju pēc šī apraksta, kurš ir krievu valodā iztulkots, bet ir salīdzinoši mazs (palielinot bildi, teksts izplūst) un ne līdz galam niansēs izskaidrots, tomēr tiku galā ar uzdevumu, vēlāk nedaudz improvizējot ar piedurknēm un apdari.

Kad sen jau biju atdevusi jaku Evitai, Sixspārnes blogā zem cita jauka bolero pamācības saita atradu arī pilno aprakstu šai jakai, to varat apskatīt šeit.

Nu, tā man gāja. Labs pārbaudījums, un jauna pieredze. :)

KONFEKŠU GARDUMI

2010-08-12T19:54:00.001+03:00

Konfekšu pušķu drudzis, kas ir daudzus rokdarbniekus skāris, ir nonācis arī līdz manīm. Materiālu un instrumentu kastīte ik pa laikam papildinās ar jaunumiem. Šis tas top.

Mani favorīti no vienkāršajiem darbiņiem pieder Tamboradatai no www.Musturs.lv, te ir tēma palielībās ar viņas darbiņiem. No viņas arī sākumā mācījos. Vēlākais - pašas fantāzija un izdoma. Šodien atradu mājās foršu, ne reizi neizmantotu, māsai dāvinātu grāmatu par mākslīgo ziedu veidošanu. Būs no tās jāpamācās.

Pirmie divi darbiņi tapa jau Ziemassvēktos kā dāvanas. Abi divi veidoti uz Martini Asti pudelēm. Pirmais bija sarkanbalts, ar Rafaello, vīra brālim ar draudzeni. Tas tapa naktī, un naktī arī aizceļoja līdzi uz Lielvārdi, tādēļ naktsbilde ar manu mazulīti izdevās gaužām čābīga... Nu nelikšu to....

Otrs ir nedaudz līdzīgs, tikai ar vīra māsas mīļākajām konfektēm Geiša. To gan es pa dienu paspēju nobildēt:

Uz Jangadu draudzene atbrauca ciemos. Viņa tikai pie mana pirmā konfekšu pušķa. No Rafaello. Tāds smuks spurains sanāca tādēļ, ka kreppapīra strēmeles griezu platumā starp locījuma līnijām un tinu ar bārkstīm uz ārmalu. Konfektes ir tītas uz stieplēm, kas tālāk sakārtotas pušķī caur kartona pamatni.

Aprīlī tapa nākamais darbiņš. Ja pareizi atceros, konfektes bija leišu Karakumai, pirktas uz dullo pagaršošanai, ļoti garšīgas. Arī šīs ir ar stiepli stiprinātas un kā puķes sakārtotas pušķī caur kartona pamatni. Ar pērlīšu rotājumu.

Pavasarī rotaļu grupā izcēlās kašķis, un skolotāju atlaida no darba. Lai arī Marta tur pat nedēļu nebija pabijusi, viņa audzītei bija paspējusi ļoti pieķerties (īstenībā tādu cilvēku, kā šī audzīte, nemaz daudz nav). Tādēļ nolēmu viņai pagatavot pušķi uz pēdējo tikšanās dienu. Īpaši tādēļ, ka arī viņa tāds māksliniecisks cilvēks, pratīs novērtēt. Biju nopirkusi pusapļa formas konfektes ar ķiršu pildījumu, un sāku štukot, kā lai piestiprina pie pamatnes. Dūru stiepli cauri papīrītim, ar to stiprināju klāt kreppapīru, bet pašas puķes pie pamatnes līmēju ar karsto līmi. Un vēl jaunums priekš manis - mākslīgie ziedi.

Un te pats jaunākais veikums - mūsu salsas treneriem sveiciens kāzu dienā. Ļoti liels un smags pušķis. Nesanāca izmērīt lielumu, bet pēc mugurpuses fotogrāfijas to var nojaust. Izgāja 2 Rafaello kastītes, bet īstenībā varēja būt arī vairāk. Strādāju aptuveni 5 stundas. Lūk, rezultāts. Man patīk :) Ar mīlas balodīšiem, kas vij kopīgu ligzdiņu. :)

Šīs pēdējās bildes ir uzņemtas ar mobīlo, tādēļ tāda kvalitāte. Tādēļ arī saliku kolāžās, citādi lielas īsti neizskatās. Njā, joprojām sapņoju par jaunu fotokameru. Man ir apnicis domās knapināties, tādēļ šobrīd konsultējos ar zinātājiem, lai izvēlētos savu sapņu kameru. Tā ir - kamēr nezinu, ko gribu ,vai gribu kaut ko, tad arī dabonu labākajā gadījumā kaut ko. Tādēļ jānosaka precīzi mērķi un sapņi, lai dotu visumam iespēju mūs iepriecināt :)

KLEITA VASARAI

2010-07-16T22:48:00.001+03:00

Šis ir pēdējais no maniem sērijā refashion izveidotajiem darbiņiem, kurš turklāt tapis arī kādu laiku atpakaļ - maijā, tāpat kā iepriekšējie.

Vienu reizi tuvāk pētīju Disney blogu un viņas publicētās pamācības. Pamācības ir ļoti daudz, dažādas un skaistas, ir vērts ieskatīties un papētīt katru tuvāk! Tā, lūk, reiz iedvesmojos no Disney Limonādes kleitas jeb "Lemonade dress", un man tapa šī vasaras kleita.

Tiesa, es mazliet pamainīju noteikumus. Topiņam piešuvu svārkus. Tos ieraudzīju humpalbodē un nevarēju nenopirkt, kaut arī bija par mazu. Lūk, izejmateriāli:

Nomērīju vajadzīgo svārku garumu, nogriezu augšējo daļu, nošuvu lieliem dūrieniem svarku augšdaļu, savilku, piediedzu pie krekliņa apakšmalas un ar zigzaga dūrienu sašuvu abus kopā.

Likās, ka kaut kas pietrūkst. Ieraudzīju svārku daļā jau esošos fliterīšus, savā bagātību lādītē atradu tādas pašas krāsas, un divos vakaros, klausoties mācībus diskus, fliterīšu zīmējumu izveidoju arī kleitas augšdaļai. Vienīgais - tagad, pēc dažām mazgāšanas reizēm, rozā fliteri ir pazaudējuši krāsu. Bet tas nekas. Man patīk tik un tā :)

Kleitas izmaksas: Tops: 0,50 Ls. Svārki: 1,40 Ls. Fliteri un pērles: ne vairāk kā 0,20 Ls. Kopā: ne vairāk kā 2,10 Ls. Plus darbs. Bet tas uz prieka un smukuma rēķina ;)

Bija pie mums atnākusi māsas kursabiedrene Danita, tā arī tiku pie daudzām skaistām fotogrāfijām. Bet tas jau bija gandrīz divus mēnešus atpakaļ...

Paldies, Danita! :)

MANA DĀRTA NU ARĪ VAIRS NAV BĒBIS!

2010-07-04T22:18:00.004+03:00

Jā, Dārtai palika gadiņš. 2. jūlijā, tāpat kā vienai no manām iemīļotākajām blogotājām - Disney. Tas man tāds patīkams atklājums :) HAPPY BIRTHDAY, DISNEY!

Pagatavoju Dārtai īpašu dzimšanas dienas tērpu. Man iepatikās tutu svārciņi. Biju redzējusi netā dažādas pamācības, kā tādus gatavot, bet tie lielākoties bija "fiksie varianti" un man ne īpaši gāja pie sirds. Toties ļoti skasti man šķiet svārciņi no kolekcijas "Dear Lillie", ko veido divas māsas un mamma. Ir vērts papētīt šo mājas lapu vairāk - visi darbiņi ir ļoti glīti, ar gaumi, vienkārši, bet ļoti skaisti. Ir arī veikala mājas lapa viņām, kā arī viņu darbiņus var atrast Etsy e-veikalā. Burvīgas rotas, aksesuāri un kleitas meitenēm un sievietēm, un arī kāzām.

Tad nu minētajā blogā atradu šo ierakstu, papētīju tuvāk pēdējos, dzeltenos tutu uz manekena, un sāku šūt svārciņus pēc savas saprašanas. Nomērīju vidukļa apkārtmēru un nogriezu 2 cm garāku plato gumiju. Nomērīju, cik garus gribu svārciņus. Sanāca 25 cm. Tā kā tills tiek locīts vidū uz pusēm un likts gumijai pāri, tad man vajadzēja 50 cm garu tillu vienam slānim. Izmantoju 4 slāņus, tātād bija vajadzīgi 2 metri tilla. Manis nopirktajam platums rullī bija 1,3 m. Pilnīgi pietiek. Liku visus 4 slāņus vienu uz otra virsū, locīju uz pusēm, nomērīju, cik plata ir gumija, atstāju ~0,5 cm rezervi un nošuvu taisno vīli visā platumā. Liku svārkus uz grīdas un griezu audumu strēmelēs. Griezu pa 2 slāņiem vienlaikus, lai nelīp kopā, bet stāv kuplāk (tāds mans prātojums). Vēru tunelī iekšā gumiju, ko ar zigzagdūrienu sašuvu kopā. Izlīdzināju svārkus vienmērīgi pa visu gumiju. Piešuvu puķi. Un svārki gatavi!

Šī ir bilde, kurā vislabāk var redzēt otru lietu komplektā, ko aizņēmos no Stephany: uz bodīša uzšuvu vieninieku, lai var redzēt, ka mana Dārta ir īsta gaviļnieve!

Vēl klāt izveidoju matu lentu, kura gan ilgi galvā neturējās. Toties vecvecmāmiņai bija liels prieks, jo arī viņai maziņai ir fotogrāfija ar matu lenti un puķi galvā un lielu, kuplu kleitu.

Lentai kreisajā pusē ar zigzagu, kas domāts gumiju šūšanai, piešuvu gumiju, kuru šūšanas laikā pēc iespējas vairāk nostiepu. Uz savienojuma vietas uzšuvu "rozi".

Marta arī tādus svārkus pieprasīja. Tas nozīmē, ka uz vārda dienu mēneša beigās arī viņai būs tādi jāpatapina. Vienīgais - nākamreiz strēmeles griezīšu platākas. Nezinu, kā ārzemēs, bet šis tills ir diezgan paciets, mazliet kņudina, lai neteiktu, ka skrāpē. Kā arī pie kustēšanās strēmeles ceļas uz augšu un līp viena pie otras. Hmm...

Bet - skats ir smuks, man patīk mans mazais (nu jau lielais!) gulbītis. :)

Njā, lai arī bildējām 6os vakarā, saule tomēr bija ļoti liela un spoža, tādēļ dažas detaļas ir grūti saskatāmas, kā arī ēnas tumšas un Dārta samiegusies... :D

Lūk, Dārta tikusi pie savas kūkas un šokolādes skaidiņām! :)

Šī ir vienīgā kopbilde un vienīgā fotogrāfija, kurā esmu es ar gaviļnieci. Ir, kāda ir, tomēr galvenais, ka IR :)

Pēc kūkas notiesāšanas Dārta uzreiz aizmiga, lai uzkrātu spēkus Busuļa koncertam, kurš tieši tovakar uzstājās Liepājā, un par godu Dārtai ;)

Mans Enģelītis...

Un nobeigumam - Martas sveiciens :) [Picasā uzreiz video kvalitāte ir daudz sliktāka, tomēr saprast var visu.]

PĒRLES UN MEŽĢĪNES DĀRTAI

2010-06-29T00:49:00.001+03:00

Biju Martai uzšuvusi džemperīti, sev topiņu, un konstatēju, ka Dārtu esmu atstājusi bešā. Kad biju to sapratusi, kārtojot drēbes, atradu vienu krekliņu, kas Martai jau sen bija palicis par mazu. Sakopoju idejas, pārkārtoju savu lenšu un mežģīņu kasti, un rezultāts sanāca šāds:

2 metri mežģīnes un viena virtene no labu laiku atpakaļ Maximā pirktas rokassprādzes tieši šādām vajadzībām. Tā kā krekliņš ir dāvināts, pie izmaksām rēķinu tikai rotājumus: Varētu būt ap 30 - 35 santīmiem.

Te, lūk, mēs visi četri musturtusā pie Sarmītes zaķiem. Marta - rekonstruētā džemperītī, es - renovētā topiņā, bet Dārta - krekliņā ar kosmētisko remontu :D

BEIDZOT ARĪ SEVI IEPRIECINU

2010-06-24T22:23:00.002+03:00

Hmm, jau Jāņu diena klāt! Līgo, līgo! :)

Jā, jau vasaras vidus, šķiet, kaut arī astroloģiskā (ceru, pareizo vārdu izvēlējos) vasara tikai tagad sākusies. Pašo laiku esmu diezgan daudz sarokdarbojusi, tomēr esmu bijusi slinka uz rasktīšanu. Protams, varētu attaisnoties ar to, ka māsai bija sesija, un viņa daudz aizņēma manu datoru, tomēr attaisnojums vienmēr ir vainas meklēšana citur...

Labi. Sāksim! Šis ir topiņš sērijā Refashion. Man patīk lietas saukt latviskos vārdos, tādēļ, ja kādai ir ieteikums, kā šo nodarbi nosaukt VIENĀ VĀRDĀ, gaidu ierosinājumus! Arī pati to meklēju :)

Tātad, topiņš:

Tas tapa drīz pēc Martas džemperīša pāršūšanas. Atradu humpalās krekliņu par 30 santīmiem:

Nogriezu malas, kas rullējās, piešuvu mežģīni ap malām un citas krāsas mežģīņu rozītes.

Kopā mans jaunais, stilīgais topiņš izmaksāja ne vairāk kā 60 santīmu. Prieks ne tikai par rezultātu, bet arī par ieguldītās summas mazumiņu :) Īstenībā šobrīd, kopš esmu sākusi klejot pa meiteņu - šuvēju blogiem, ir tik daudz ideju parādījušās, kā arī es tagad citādām acīm skatos uz lietoto apģērbu veikalos nopērkamo sortimentu. Domāju, ko un kā ar to var izdarīt :D

Reizēm es zem topiņa pavelku apakšā bītlenīti, tad tā lietišķāk izskatās :) Šīs bildes ir no rokdarbnieču tusiņa, Daces bildētas:

Bet tālākās ir manas māsas darbs. Viņas dzimšanas dienā sarīkojām fotosesiju - es viņu, viņa mani.

PIENEŅU MEDUS

2010-06-13T12:55:00.002+03:00

Maijā izlasīju Liizinas jeb Sandras no Mana pasaule bloga ierakstu par viņas ģimenes tradīciju katru pavasari vārīt pieneņu medu, un man tā sakārojās arī pašai pagatavot šo gardumu.

Tā kā mums laukos pienenes aug pārpārēm, vienu dienu ar meitenēm salasījām maisu ar pieneņu ziediem, un es ķēros pie vārīšanas. Saskaitīju 509 ziedus. Darīju visu pēc augstāk minētās receptes. Vienīgi - man iznāca pieneņu sīrups nevis medus. Nezinu, kas izgāja greizi... Varīju 2,5h. Varbūt tas bija par maz vai pārāk ilgi? Varbūt uguns bija par lielu? Bet varbūt cukurs nebija īstais? Un arī - ļoti daudz iznāca - 4 puslitra burciņas un 8 mazākas, kopā 12. Bet ūdeni es pielēju pēc receptes, ne pili vairāk...

Bet mēs kreņķi neķeram. Sīrups garšīgs. Var mērcēt tajā maizi, to liet uz plānajām pankūkām vai klāt kafijai un tējai.

Mmmm, gardi gan! ;)

WATERLILLY JEB ŪDENSROZE

2010-06-05T21:29:00.004+03:00

Šodien bija kārtējais Liepājas musturmeiteņu tuss pie Sarmītes viņas mājās "Liepkalnos" aiz Grobiņas. Lai arī bijām tikai trīs viešņas (es biju kopā ar savu svītu :) ), tomēr pasēdēšana izvērtās ļoti jauka. Sarmīte jau iepriekš bija piedāvājusi mums mācīt veidot organzas auduma ziedus. Protams, ar prieku piekritām. Sarmīte mums piedāvāja divus ziedu veidus, un mēs visas izvēlējāmies veidot vienu, kura manā izpildījumā man atgādina ūdensrozes ziedu. Māsa saka, ka tas esot lotosa zieds.

Vispirms atbraucot ieraudzījām Sarmītes dārgumumu lādīti - kasti pilnu ar gaisīgiem ziediem.

Lūk, skolotāja Sarmīte:

Lūk, process:

Te būs mūsu triju (manis, Intas un Daces) veidotie ziedi:

(Šobrīd Picasa niķojas un visu laiku saglabā kolāžu pa savam, ne manam prātam. Ja vēlāk sekmēsies izveidot labāku, likšu citu bildi.)

Tas pats Daces zieds, tikai citā gaismā:

Lūk, mana puķe pat piestāv manam tās dienas ietērpam :)

Skat, manā dārzā ir uzziedējusi pirmā peonija!

Un pirmā ūdensroze!

Un vizbulīte arīdzan!

MAZĀ MINKA

2010-05-30T01:28:00.003+03:00

Pirms Lielās Minkas cepures tapa Mazās Minkas cepure.

Martai bija šūta minkas cepure, bet nu viņa no tās ir izaugusi, tomēr mēģina to ik pa laikam uzstiept galvā, jo šobrīd Dārta to velk. Biju humpalbodē nopirkusi jaunu dziju (). Viena fice tiek Martai, no otras Dārtai vēlāk taps cepure.

Tā nu man sanāk Martai cepure par 30 santīmiem, ja nerēķina darbu. Bet minka viņa man ir riktīgā, uz vietas nestāv nemaz. Te bijām Pāvilostā:

Te pašmāju - Liepājas jūrmalas kāpās:

Šobrīd man kaimiņš uz nenoteiktu laiku ir aizdevis fotoaparātu, tādēļ top dažas labas bildes. Bet te būs pāris pirmās ar telefonu bildētās. Lieku tādēļ, ka man tās ļoti patīk, lai arī kvalitāte ir, kāda ir.

Un te mēs - visas trīs minkas:

LIELĀ MINKA

2010-05-25T01:03:00.005+03:00

Māšeliņam iepatikās viena cepure, un tā nu es nolēmu viņai uzadīt līdzīgu uz dzimšanas dienu. Bijām jau par šo cepuri iepriekš runājušas, un kamēr viņa bija prom pāris dienas, uztaisīju Ievai pārsteigumu. Tas man izdevās! :)

Lūk, skatiet manu lielo minku:

Materiāls: Fantasia (100% poliakrils, 50 g / m) 2fices

Adatas: Nr. 4,5

Palika pāri mazliet dzijas, uzadīju klāt vēl somiņu mobīlajam telefonam ar retro pogu aizdari.

MARTAI JAUNS KREKLIŅŠ

2010-05-21T00:31:00.002+03:00

Esmu sev atklājusi jaunu darbošanās veidu. Zināmās rokdarbnieču aprindās tā ir ieguvusi jaunu elpu, kaut arī pastāvējusi jau gadsimtiem ilgi. Tā ir, kā latviski esmu dzirdējusi, no veca par jaunu, vai angliskā mēlē - redo vai refashion. Esmu uzgājusi vairākus blogus, kas ar šo vien nodarbojas, un darina dažādus brīnumus. Loti mīļš un iedvesmojošs ir latviešu meitenes Laines blogs Mammas rokas, angliskajā versijā šobrīd mīļākie ir Danas, Disney un Ashley blogi.

Jau iepriekš biju publicējusi kleitiņu Martai, kas tika pārveidota no sieviešu blūzes.

Šoreiz Martai vajadzēja krekliņu / džemperīti, bet tuvākajās humpalās normālu dabūju tikai šo, kas bija gan par platu, gan par garu.

Sākumā izveidoju iešuves pa trīs katrā pusē gan priekšā, gan aizmugurē. Uzmērot Martai, sapratu, ka tomēr ir par platu, un sašaurināju gan sānu, gan piedurknes vīlēs. Tad improvizēju un piemēroju baltu organzas auduma gabalu, tumšāku un gaišāku lillā atlasa lenti un vēl kādu rozā lenti.

Lai izveidotu kruzuļus, ir jānomēra krekliņa priekšpuses garums un jānogriež divreiz garākas lentas. Vispirms lieliem dūrieniem ar šujmašīnu piešuj lentes pie organzas auduma. Tad izveido kruzuļus, savelkot šuves apakšējo diegu. Piesprauž vai piediedz izveidoto kruzuli pie džempera un piešuj ar šujmašīnu, apakšējo malu atstājot mazliet pāri džemperīša malai. Kā pēdējo virsū šuj rozā lenti. Beigās vēl pie krādziņas piešuj lentes malas, kā arī pie apakšmalas atloka atstātos garākos lenšu galus un arī tos piešuj. Vēl es arī atšuvu (nenogriezu, lai vēlāk var atlaist) krekliņa piedurknes, jo arī tās bija par garu.

No rozā lentes komplektam izveidoju rozīti, piešuvu lapiņas un ar karsto līmi pielīmēju pie sprādzes.

Darbiņa izmaksas ir pavisam niecīgas: krekliņš - 0,90 Ls; lentes biju pirkusi Abakhanā no kastes pa 0,15 Ls / 2 m, kā arī organza bija uz svaru pirkta - kopā ne vairāk par 0,20 Ls; sprādze kalpo otro mūžu - 0 Ls. Kopā - 1,10 Ls.

Tāda, lūk, mana draiskule :)

TAŠA PLUDMALEI VAI TIRGUM

2010-05-14T18:51:00.002+03:00

Uztamborēju tašu. Tirgum vai pludmalei.
Kā senos laikos - kad nelieto, sataisi kā maciņu; kad lieto, attaisi rāvējslēdzēju, un soma gatava!

Materiāls: Cotlin no Filati (80% kokvilna, 20% lins, 50 g / 120 m) - 2fices

Tamboradata: Nr.3,5

Papildus: rāvējslēdzējs (35cm), divu veidu lentes, koka pērlītes, saspraude.

Izmēri: diametrs - 70 cm, somas augstums - 30 cm, rokturu garums - 50 cm.

Nevarēju izlemt, kurš attēls labāks, tāpēc lieku abus:

Tāda, lūk, izskatās soma bez uzlabojumiem:

Un te - somas pārtapšanas process:

LAPIŅU ŠALLE UN CEPURE VĒSAM LAIKAM

2010-05-09T20:29:00.002+03:00

Tā kā dzīvoju Liepājā, rudeņos un pavasaros man ir aktuāls apģērbs, kas nevis silda, bet pasargā no vēja. Šis komplekts man tapa jau pirms diviem rudeņiem, bet tikai tagad to izceļu gaismā.

Vispirms tapa cepure, jo es katru dienu braucu ar velosipēdu, un bieži tie bija agri rīti vai vēli vakari. Tādēļ arī kā materiālu izvēlējos akrilu - lai sargātu novēja, bet nedotu papildus siltumu.

Pēc tam nopirku vējjaku ar lielu kakla izgriezumu, tādēļ izdomāju klāt šādu lapiņu šalli.

Vēlāk izveidošu aprakstu šallei. Tās adīšanas princips ir gaužām vienkāršs. Sākumā tiek adīti divi taisnstūri, vēlāk tie tiek saadīti un darbs turpināts pa apli. Beigās katru lapiņu norauc atsevišķi. Iever saiti, ar ko regulēt šalles ciešumu pie kakla.

Šīs bildes ir uzņemtas 2008. gada 18. novembrī. Tad sākās ziema, un līdz ar to šis apģērbs vairs nebija vajadzīgs. Jaka bija nolikta bēniņos, un arī komplekts nozuda no mana redzesloka. Tagad, kad beidzot pēc Dārtas piedzimšanas mans augums sācis atgriezties vecajos standartos, nonesu jaku no bēniņie, un izrādās, ka cepure un šalle bija palikušas jakā.

Un te nu bildes, kuras aprīļa beigās Musturtusā uzņēma Dolly.

Lūk, ja vēsāks, saites savelku ciešāk:

Ja karstāks, piemēram, veikalā, atlaižu vaļīgāk:

Paldies par bildēm Dolly (Dace)! :)

MANA PIRMĀ REKLĀMA

2010-05-09T19:44:00.003+03:00

Kā jau var redzēt mana emuāra labajā stūrī, man ir savs veikals iekš portāla Meistardarbs.lv. Pirms kāda laika man piedāvāja kļūt par Nedēļas cilvēku, kas ir sava veida reklāma. Uzrakstīju aprakstu, aizsūtīju bildītes, samaksāju naudiņu un - walā!

Un te - mana lapa jeb mana reklāma:

Un te - pārējās izvēlētās fotogrāfijas, kuras sekoja šai:

ZAĶUBĒRNA KLEITIŅA

2010-05-07T18:06:00.002+03:00

Arī mana mamma ir radoša rokdarbniece. Tieši no viņas esmu mācījusies rokdarbu pamatus.

Mani bērnības mīļākie bija mammas darinātie peļu svārciņi. Māsai bija zaķu svārki, bet brālim - zaķu bikses.

Tagad, kad man ir divas dūdas, mamma lielākajai Ziemassvētkos uzdāvināja zaķu svārciņus. Ak, Marta bija tādā sajūsmā, ka nevarējo tos viņai vakarā dabūt nost! Un otrā dienā arī vajadzēja vilkt :)

Tad nu, lūk, zaķis pilnā augumā:

Un tuvplāns sejiņai (te Marta gan visādi gribēja muļķoties...):

Ja ieskatās, var redzēt, ka aiz zaķa sejas slēpjas otrs slānis, kas veido milzīgu kabatu:

Šajā bildē man dikti patīk Martas lielās leļļu acis :) Var redzēt, cik cītīgi viņa musturtusā musturmeitenēm demonstrē zaķa ūsas:

Un jā, svētkos ar tādu kleitu tiešām ir forši:

Lences aizmugurē ir piepogājamas, tās es lieku krustām:

Un te ir visas četras dzimšanas dienas svinētājas. Manas divas kreisajā pusē, gaviļniece vidū, un vēl viena draudzene. Divas māsas un divas māsīcas. :)

Un pēdējā bilde ir divi jaunākie mammas darinājumi. Njā, attēls tāds sanāk, ja kabatā ir tikai telefons...

DEKORATĪVIE KAŽOKĀDAS SPILVENI

2010-04-30T23:56:00.002+03:00

Nu jau labs laiks pagājis kopš Ziemassvētkiem, bet es joprojām vēl neesmu sarakstījusi visas dāvanas, kuras darināju uz svētkiem.

Vīra vecākiem zem egles paliku dekoratīvos spilvenus. Piemeklēju mākslīgās kažokādas audumu interjeram pēc iespējas atbilstošākā krāsā. Pildīju ar porlona atgriezumiem. Vienā galā ir piešūts aplis. Otrā galā iekšpusē iešūts drošības audums, ko vajadzības gadījumā var atārdīt un pildījumu atsvaidzināt, un tas ir aizvelkams ar auklu.

Tagad vairākās vietās esmu redzējusi šāda veida garos apaļos spilvenus, arī pamācības, kā tādus darināt. Tiesa, no parasta, t.i., gluda auduma. Bet tobrīd, kad darināju savējos, citus redzējusi nebiju. Tā jau ir ar tām domām - lidinās gaisā, un ja ir labas, tad vairāki cilvēki vienlaikus tās noķer un īsteno.

Jā, šī skaitās krīzes laika eglīte :) Spilveni ir paslēpti kreisajā pusē zeltītajās konfektēs.

Un te var redzēt, kā manām dūdām spilveni patīk :)

SAULES KRĀSĀ

2010-04-30T00:29:00.003+03:00

Draudzene raudzībās dāvanai palūdza cālīšzābaciņus, un komplektā bija jāuztamborē tikpat dzeltena cepurīte.

Cepurītei materiāls: Perle 5 (100% kokvilna)

Tamboradata: 1,75#

Ap malu pērlītes ietamborētas (tikai ne pašā aizmugurē, lai guļot nespiež) un lentīte, ar kuras palīdzību var regulēt cepurītes platumu.

Izmērs: 0-6 mēn.

Lūk, visa dāvana. Vienīgi pele paliek pie mums :)

NO KREKLA PAR KLEITU

2010-04-23T00:13:00.005+03:00

Kādu laiku atpakaļ uzgāju latviešu meitenes Sarkanā Biete blogu. Līdzās savām idejām, domām un darbiem viņa ir publicējusi arī dažādas viņu interesējošas saites ar pamācībām apģērbu darināšanā. Ir vērts ieskatīties.

Lūk, tur es arī atradu pamācību kleitas darināšanā. Savukārt tas ir kādas mammas Danas blogā. To ir vērts papētīt. Tur ir milzumdaudz ideju, daudzas pamācības kā arī par maksu iegūstami paraugi/modeļi. Bet daudzi no tiem ir vienkārši - jāpapēta un ideja skaidra!

Reiz biju nopirkusi sieviešu kreklu. Bez iešuvēm, diezgan neformīgu, bet man iepatikās audums. Noliku skapī, gan noderēs. Izlasot šo pamācību, uzreiz skaidri zināju, ka no tā jāuzšuj manai princesītei dāvana uz trešo dzimšanas dienu.

Tātad: kreklam nogriež aukšdaļu un saīsina piedurknes. Falšās kabatiņas atstāju - tās vēlāk veidos interesantu rotājumu.

Atšuj malas piedurknēm un kakla izgriezumam tā, lai var ievērt gumiju.

Un beidzamais - ar elastīgo diegu šuj horizontālas līnijas kleitas augšdaļā. Man sanāca kādas 32. Laikam dikti centos. :D

Tāda, lūk, izskatās kleita:

Tā kā izvēlējos šūt ar balto diegu, kleitas augšdaļā tas un raksts rada savādu optisko ilūziju.

Bet manai princesītei Martiņai kleita patīk. Arī otrā dienā gribēja to vilkt.