2011. gada 28. februāris

PASŪTĪJUMS. KUR LAI TĀDU AUDUMU ATROD???

Jā, pasūtījums. Vakar tapa vēstule Paklausības fejai. Marta izdomāja tekstu, es saucu burtus, kādi jāraksta, un viņa pati rakstīja. 


Mīļā, labā paklausības feja!
Lūdzu - uzdāvini man rozā - Bārbijas gultu.
Marta - es esmu ļoti laba meitenīte.

Marta jau iepriekš bija runājusi par rozā Bārbijas gultiņu, rozā Bārbijas sedziņu, rozā Bārbijas spilventiņu. Nu jā, vēl arī daudzām citām lietām tādā pašā stilā. Bet šoreiz konkrēti par gultu, it īpaši tādēļ, ka šonedēļ Paklausības feja Martai nevienu dāvanu neatnesa... (Nav jau, protams, tā uzvedība tik traka, bet tomēr ir jāmācās saprast, ka konkrēta rīcība rada konkrētas sekas.

Martai pēc divām nedēļām būs dzimšanas diena, esmu jau sastādījusi sarakstu, ko gribētu viņai uzdāvināt, un arī šāds gultasveļas komplekts sarakstā ir. Bet tagad ir viena problēma. Izstaigāju dažādus Liepājas centra auduma veikalus, bet tur ir tikai audumi ar lācīšiem, zaķīšiem, kaķīšiem, spogulīšiem vai kronīšiem... Vēl Abakhanā nebiju, bet uz to veikalu arī lielu cerību nav. 

Varbūt kāda ir redzējusi kokvilnas audumu ar Bārbijām kādā savas pilsētas veikalā? 
Varbūt kāda var man palīdzēt?
Varbūt varam ko sarunāt?





Gribēju vēl parādīt Martas stūrīti. Iedomājos, ka varu taču saspraust kādus mājās veidotus darbiņus, lai istaba dzīvāka, interesantāka. Te var redzēt, kā dzīvojam. Meitenēm joprojām abām ir redeļu gultiņas, viena blakus otrai, abām patīk, un tālāk kreisajā pusē ir mūsu lielā gulta. Kāds pleķītis brīvs jau paliek ar' ;)



2011. gada 27. februāris

MINKĀNI - SO SWEET...


Būtu daudz kas te jāsaraksta, jāsaliek. Zinu, ka ir meitenes, kuras gaida konkrētus ierakstus (varu pačukstēt, ka šodien beidzot dabūju tamborēto kleitu bildes no koncerta!!!), bet ir jau vēls, un arī noskaņojums nav tāds, lai tagad varētu nopietni strādāt...

Tomēr gribēju padalīties ar tādiem riktīgi mīlīgiem atradumiem - vakar Dārta klēpī dīdījās, tādēļ pameklēju mincīšu bildītes. Viņa bija starā :D Un tām pa starpai parādījās dažas ar mincīšiem un dzītiņām. Pēc tam jau tīšām sāku meklēt šadas fotogrāfijas. Padalīšos arī ar jums - pasmaidiet! ;)

avots


avots



avots

avots
maza skulptūriņa
Bet te - kūkas:
avots

avots

avots


 
 

2011. gada 23. februāris

LAIKAM TOMĒR GAIDU PAVASARI...

Jā, laikam tā tomēr ir. Kaut gan es tadu terminu kā mīļākais gadalaiks nelietoju. Jo katram gadalaikam ir sava burvība. Pavasarī mani uzmundrina tikko saplaukušu lapu svaigais zaļums trīs dienas pēc spirdzinoša lietus. Vasarā izbaudu brīvību, ko man sniedz siltums (bet ne karstums), plānās drēbes un prieks par krāšņo pasauli visapkārt. Rudenī piesātinātās krāsas un vēji rada jaunu iedvesmu. Ziemā balts sniegs, tīrs gaiss un skaidrās debesis noskaidro domas un prātu. 

Bet šobrīd tiešām gaidu pavasari. Ne tādēļ, ka ziema apnikusi, bet zinu, ka pavasarī mūs gaida pārmaiņas. Kaut nelielas, bet tomēr - esmu jau pēc tām noilgojusies, gandrīz vai izslāpusi. 

Pavasara gaidīšanu var redzēt arī manos darbiņos:


Tikko izveidotais Martas džemperītis nevilšus patrāpījās zaļš. Jaunākais adāmais darbiņš ir pasūtīts zaļā krāsā - ļoti bieza jaciņa pusotru gadu vecai meitenītei, pavasarim; visas redzamās dzijas ietilpst vienā pavedienā, kopā 6 diegi. Lai tos varētu savaldīt, saliku vienā bļodā, kas arī izrādījās zaļa. Lielie kamoli ar gludā pavediena dziju paliks pāri, plus vēl viens tāds skapī stāv, tad nu domāju, ko no tiem patapināt sev, jo arī man pašai kārojas kaut ko zaļu - vai nu zaļas galda sedziņas mājās, vai zaļu šalli vai lapiņu lakatu pavasarim, vai zaļu džemperi (atradu vienā veikalā ļoti mīkstu angoras dziju tādā pašā krāsā, varētu likt divus pavedienus kopā, sanāktu burvīgi silts un mīksts džemperis). Njā, šobrīd tikai sapņoju. Ceru, ka tad, kad tikšu pie darīšanas, resp., kad pasūtījumi beigsies un varēšu arī sev ko uzcakināt, pavasaris vēl nebūs beidzies... 

Mmm, burvīgus Jums sapņus, meitenes.... :)



2011. gada 22. februāris

JAU PAVASARIS MŪSMĀJĀS!


Nu, gandrīz pavasaris.Martai uzziedējis topiņš. Īstenībā ar šo ierakstu atkal gribēju noķert divus zaķus vienā reizē. Bija pienākusi nākošā sestdiena, kad pie Martas lido Paklausības feja, kā arī gribu ar otru darbiņu piedalīties Irēnas un Aijas rīkotajā Re-darbu konkursā

Lai darbs atbilstu visiem konkursa noteikumos paredzētajiem punktiem, izvēlējos pārveidot vienu Martas topiņu, kurš jau labu laiku stāvēja rindā uz pārvērtībām. Kāpēc stāvēja rindā? Jo tam uz vēdera ir attēlos maziņš vienacu briesmonītis. Marta vienreiz pat jokojoties muka no viņa :D Un man arī tā īsti pie sirds negāja. Sākumā bija doma pārvērst to par Samsamu, pēc tam apšūt ar kruzuļiem, tomēr beigās izvēlējos to vienkārši brīvā formā izrotāt ar dažādiem ziediem un dekorācijām. 

Darbiņam ir vajadzīgs
topiņš, kuru vēlamies izrotāt;
dažādu saskanīgu krāsu un veidu lentes un mežģīnes;
dažas pērles;
pieskaņotu krāsu diegi un adata šūšanai;
aptuveni trīs stundas laika;
nedaudz pacietības un brīvs domas skrējiens ;)
Tā kā visi vajadzīgie materiāli bija man mājās, darbiņa cenu ir grūti noteikt. Ja nerēķina topiņu, tad materiālu izmaksas noteikti ir zem 1 Ls.

Lūk, darba gaita. Pamazām aizpilda nodomāto laukumu brīvā formā:


Zaļās un mazās brūnās rozes ir veidotas pēc šīs un šīs pamācības. Eh, nevaru vairs īsto atrast, pēc kuras rozes taisu (domāju, ka biju saglabājusi...), bet pamatu pamats šajās pamācībās ir. Vienīgi, es visā rozes darināšanas laikā katru ziedlapiņu piešuju. Kā noloku pirmo trīsstūrīti un sarullēju, tā uzreiz to nostiprinu ar diegu, un katru locījuma vietu piešuju. Lai nekustās, lai labi nofiksējas un nejūk ārā. Pirmā zaļā roze ir gludi locīta, bet otrā, zemākā, ir tā nedaudz nekārtīgi vīta. Mazās zelta rozītes ir veikalā pirktas, bet tās tiek taisītas pēc tā paša principa, vienīgi fiksētas ar līmi nevis diegu. Tumšbrūnie lapu vilnīši ir veidoti pēc šī principa, tikai ļoti novienkāršoti, ar vienu diegu. 

Nedaudz izdomas un darba, un - gatavs!


Un te mana princese. Teica, ka esot Paklausīgā feja :D




Šeit gan diez ko paklausīga neizskatās... Gadās arī tā :D




teksts

2011. gada 19. februāris

PEĻU DEJU DEJOSIM!

Hū, beidzot esmu tikusi pie ieskanētām Martas Ziemassvētku pasākuma bildēm no dārziņa!!! Jā! Tātad beidzot ir jāpabeidz stāsts par Ziemassvētku laika darbiņiem. Un to arī daru. Šķiet, ieraksts laikam sanāks vairāk tāds kā pašai priekš sevis un maniem tuvajiem, tomēr - pamielojiet acis ar interesantām bērnu bildēm! Te būs gan profesionāla fotogrāfa fotogrāfijas, gan Robertas (Martas labākās draudzenītes mammas) fotogrāfijas, gan dažās manējās, kas tapušas atkal ar mob.tel.


Tātad, vispirms par rokdarbu tēmu. Audzinātājas bija izdomājušas ļoti interesantu ludziņu ar daudzām dziesmiņām, dančiem un dzejolīšiem. Martas grupiņai ir ļoti paveicies ar audzinātājām, apbrīnoju viņu darbu! Grupiņā ir 24 bērni, un tā kā tā ir jauktā grupiņa, tad 12 no tiem ir 3/4 gadīgi, un otri 12 ir 5/6 gadīgi. Tas nozīmē, ka paralēli ir jāsagatavo un jāstrādā ar 2 programmām!!! Turklāt audzinātājas un auklīte ir ļoti mīļas, un bērni labprāt iet uz dārziņu. 

Nu, lūk, gandrīz visi mazie bija pelēni, tādēļ bija jāgatavo peļu maska. Protams, neapmierinājos ar ietekumumu, ka var tak arī ar vienkāršu papīra vainadziņu pietikt, jo zinu, ka citiem bērniem mammas arī būs pacentušās, un Martai noteikti pašai (un man arī) patiktu kārtīga maska. Tādēļ kā blūzīti izmantoju iepriekš pašūto, uzšuvu vēl klāt pelēkus svārciņus ar gaiši rozā kruzulīti (nogriezu vienai savai pārāk garai kleitai, kura prasa restaurācijas darbus, apakšmalu), un uzadīju peļu cepuri un asti ar banti. 

Atcerējos, ka manos kāmja krājumos ir bildes ar foršiem peļu mazuļiem, bet diemžēl nebiju saglabājusi linkus un nevarēju vairs atrast oriģinālus un to aprakstus, tādēļ domāju pati, kā cepuri dabūt gatavu. Padalīšos ar tām divām fotogrāfijām:


Šādi sākas izrāde: saimniece ada džemperi (aukīte bija paņēmus parastu džemperi un to aptinusi ap adatām, pielikusi klāt kamolu un "adīja" :D) un Incis dzijas kamoliņu tin:


Un tālāk iet viss trādirīdis: 









Te ir lielā kopbilde visiem bērniem ar Ziemassvēktu vecīti:


Bildes ar auklīti Gintu, audzinātājām Lauru un Guntru, un Robertiņu.



Tam visam pa vidu arī es ar Dārtu:


Marta ar dāvanu un ar tanti (manu māsu) Ievu.


Un pašās beigās āfterpārtijs grupiņā:


Un Marta ar melno vēderu pēc kūkas notiesāšanas:



LAI JUMS PRIEKA PILNAS BRĪVDIENAS! 


LinkWithin

Related Posts with Thumbnails